Vietējās ziņas

  • Grāmatu klēts

    Grāmatu klēts ir lielākā latviešu trimdas literatūras bibliotēka Latvijā. Tās veidotājs un darbības iniciators ir pazīstamais latviešu sabiedriskais darbinieks Vilis Miķelsons, sadarbībā ar kultūras darbinieci - Grāmatu klēts vadītāju Daci Jansoni. 

  • Lēdmanes Svēto apustuļu Pētera un Pāvila katoļu baznīca

    2007. gada 29. jūnijā kardināls Jānis Pujats Lēdmanē iesvētīja jaunu dievnamu. Jaunais dievnams ir veltīts Sv. Pētera un Pāvila godam, tādēļ iesvētīšana notika tieši šajos svētkos. 

  • "Gaiļu" dabas taka

    "Gaiļu" dabas taka ir 2, 7 km gara meža izziņas taka, kas iepazīstina ar dzīvi mežā, kā arī ar Latvijas mežos sastopamajiem augiem. Te iespējams vērot gan kotrastus starp koptu un nekoptu mežu, gan akmeņu kolekciju un svešzemju stādījumus.

  • A. Pumpura muzejs

    A. Pumpura muzejs atklāts 1970. gadā, un jau no saviem pirmsākumiem tas atrodas Lielvārdes muižas klētī. Muzejā savākti un apkopoti materiāli par dzejnieku Andreju Pumpuru (1841 - 1902), viņa sarakstīto eposu "Lāčplēsis", kā arī latviešu kultūru un vēsturi.

  • Ikšķiles ūdens atpūtas un sporta centrs

    Ikšķiles ūdens atpūtas un sporta centrs piedāvā dažādu ūdens transportlīdzekļu nomu un izbraucienus ar 8-vietīgu kuteri un hoverkraftu (kuģi uz gaisa spilveniem). 

  • Peintbols "Bulstrumi" 

    Peintbols "Bulstrumi" apmeklētājiem piedāvā aktīvās izklaides iespējas. "Bulstrumos" var gan peintbolu, gan doties nopērties pirtī. 

  • Ikšķiles baznīcas drupas uz Sv. Meinarda salas

    Ikšķiles baznīcas drupas uz Sv. Meinarda salas ir vecākās sakrālās mūra celtnes drupas, kas liecina par to, ka Ikšķilē vairāk nekā 800 gadiem aizsākušies Latvijas un pat Eiropas nozīmes vēstures notikumi. 

  • Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža"

    Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža" atrodas Ikšķiles lauku teritorijā. Pirmoreiz rakstos tā minēta 1676. gadā kā Rīgas Rātes kunga Horsta īpašums, bet kopš tā laika muižai bijuši vairāki īpašnieki. Aptuveni 1900. gadā, pēc barona J. fon Volfa ierosmes, šis nams pārbūvēts, tomēr netika izmainīts "vecais stils". 

  • Suntažu muižas pils

    Suntažu muižas pils celta pēc Rīgas bīskapa Alberta rīkojuma 1223. gadā, un līdz 1436. gadam tā bijusi bīskapa pils. Vēlāk tai vairākkārt mainījušies īpašnieki, un pils vairākkārt nopostīta, bet allaž atjaunota tajā pašā vietā. 

  • IK "Ķeipenieši" 

    IK "Ķeipenieši" meistari ir piparkūku cepēji jau četrās paaudzēs. "Ķeipeniešu" piparkūkas no pārējo ražotāju produkcijas atšķiras ar savu vizuālo noformējumu un garšas īpatnībām. Meistari lepojas ar to, ka piparkūku ražošanas procesā netiek izmantotas pārtikas piedevas vai krāsvielas, tā vietā glazūrām tiek izmantotas dabīgās sulas.