Mēneša priekšmets – Ogres galdnieka Alberta Dreimaņa virpotie šaha kauliņi
Šaha pirmsākumi meklējami Indijā jau mūsu ēras 6. gs., no kurienes tas izplatās arābu valstīs, laika gaitā piedzīvojot zināmas izmaiņas noteikumos. Kristīgajā Eiropā šahs parādās 8.,9. gs. līdz ar arābu iekarotājiem, kur tas pārveidodamies jau 16. gs. maz atšķīrās no mūsu laika šaha. Lai tā būtu Indija, Vidējie Austrumi vai Eiropa, šaha figūru nosaukumi un vizuālais atveidojums pastarpināti vēsta par to, kā funcionē sabiedrība, kas to spēlē. Tā, piemēram, ja iztēlojamies Eiropas sabiedrību ap 1200. gadu, grūti to attēlot precīzāk par šaha spēli – priekšējā rindā stāv kājnieki jeb zemnieki, kas cīņas laukā dodas pirmie un ir visneaizsargātākie. Vērtīgākās figūras – dāma, torņi, laidņi un zirgi – ir arī nozīmīgākās cīņas stratēģijas jeb politikas veidošanā. Par uzvarētāju šahā kļūst tas spēlētājs, kurš pirmais sagūsta pretinieka karali jeb piesaka "šahu un matu".
Viduslaiku Eiropā šaha figūras visbiežāk tiek personalizētas līdz pat sejas grimasēm, izņēmums ir bandinieki, kas tiek atveidoti bez jebkādām individuālām, cilvēciskām iezīmēm, turpretī islāma valstīs visas figūras atveido vizuāli abstraktas. Ja Indijā pazīstamas šaha figūras ar nosaukumu "kara ziloņi", kristīgajā Eiropā tās pārtop laidņos (angļu val. bishop – bīskaps). Viduslaiku Eiropā galma dāmas baudīja savu publisko statusu, pavadot karali sabiedrībā un daļēji iesaistoties arī politikā, tāpēc attiecīgi Eiropā šaha spēlē līdzās karalim redzam dāmu (tolaik gan šīs figūras kustības ir ierobežotākas). Savukārt islāma valstīs, kur sievietes loma sabiedrībā ir cita, karali dāmas vietā pavada vīriešu dzimtes "padomdevējs". Tādējādi gadsimtu gaitā katrā kultūrā šī kara spēle piemērota saviem sabiedrības pastāvēšanas principiem un vērtībām.
Attīstoties jau pusotru tūkstoti gadu, šaha figūras piedzīvojušas arī vizuālas izmaiņas. Dažādās pasaules kultūrās tās gatavotas no akmens, ziloņkaula vai valzirgu ilkņiem, pusdārgkmeņiem un, protams, koka (visbiežāk izmantota kļava, apse, bērzs, greznākām figurām - riekstkoks un sarkankoks). Mūsdienās šaha kauliņu dizains mēdz būt visdažādākais - no amatnieku veidotiem unikāliem mākslas darbiem līdz uzņēmumu patentētam dizainam un popkultūras varoņu atveidojumam šaha figūrās.
Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumu pavisam nesen papildinājušas Ogres amatnieka Alberta Dreimaņa (1896 – 1985) darinātie šaha kauliņi. Viena komplekta baltās (13 gab.) un tumši beicētās (14 gab.) bērza koka figūras, divas atsevišķās (tās, iespējams, darinātas, izmēģinot virpošanas tehniku, jo tornis attiecībā pret laidni vai bandinieku ir nesamērīgi mazs), kā arī sešas smalki virpotas, ļoti greznas riekstkoka (?) figūras. Ogrēnietim A. Dreimanim Rīgas ielā 8 ilgus gadus piederējusi galdniecība, kur tapuši liela daļa Ogres pilsētas ēku logi, durvis, mēbeles un brīvajos brīžos izgatavoti arī šaha kauliņi. Konkrēto figūru dizainu meistars, iespējams, noskatījis kādā katalogā vai ietekmējies no dzīvē redzētajām, to formā saskatāma līdzība ar citām šajā laikā veidotajām šaha figūrām. Lai vai kā, skaidrs ir viens, meistarības amatniekam netrūka, par to liecina arī 1939. gadā Latvijas Amatniecības kameras piešķirtais galdnieka amata meistara tituls.
Šahs joprojām valdzina tā spēlētāju prātus ne mazāk kā pirms daudziem gadsimtiem un Ogrē pazīstamā amatnieka, kaislīgā šaha spēlētāja Alberta Dreimaņa pagājušā gadsimtā virpotās spēles figūras tam ir visīstākais apliecinājums.
Uz sarakstu
