Banner 980x90

13 jautājumi pašaizsardzības trenerim Andrim Kalniņam

"Bīstama nav tikai tā vieta, kur nav cilvēku. Mācēt sevi aizstāvēt būs noderīgi vienmēr. Ja arī prasmes nenāksies pielietot, vienmēr būsiet labā fiziskajā formā, līdz ar to arī enerģiskāki un mērķtiecīgāki," pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv stāsta pašaizsardzības un fitnesa treneris un sporta kluba "Lordi" valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

1. Esat jauns sporta klubs. Vai interesentu, kas vēlas iemācīties sevi pasargāt, ir daudz?


Kaut arī izvēlos cilvēkus, ar kuriem strādāt, varu teikt, ka uz šo brīdi maksimālais iespējamais apmācāmo limits ir gandrīz aizpildīts.

2. Jūsu mācītā sistēma pamatā ņem vērā cilvēka biomehānikas īpatnības. Saskatu saistību ar Kadočņikova "Systema". Vai nekļūdos – daļa Jūsu mācīto cīņas elementu tiek aizgūti no "Sistēmas" pamatprincipiem?

Par Jūsu minēto sistēmu neko nezinu, esmu dzirdējis tikai šo nosaukumu. Es nevaru iedomāties nevienu cīņas sporta veidu, it sevišķi pašaizsardzības tehniku un taktiku, kur cilvēka ķermeņa biomehāniskie darbības principi nebūtu ņemti vērā. Ir gadījies redzēt dažus interesantus fragmentus no sērijas "kā nevajag darīt", taču tie ir izņēmumi.

Kas attiecas uz terminu "biomehānika", tad šie darbības principi praksē tiek lietoti jau ļoti ilgu laiku. Amerikas apači, Šaolin mūki un samuraji ir tikai daži, kas ir palikuši vēsturē kā vieni no labākajiem cīnītājiem. Viņu kaujas stilus turpina apgūt pat šodien, un es dziļi šaubos, ka cilvēki pasaulē turpinātu apgūt un pielietot viņu kaujas tehniku un taktiku, ja viņu kaujas stils būtu balstīts uz konkrētā laikmeta iezīmēm, nevis cilvēka ķermeņa darbības principiem. Manuprāt, tas ir pierādījums tam, ka biomehānika, kādu mēs to saprotam šodien, tika izmantota jau tālā senatnē. Iespējams, zinātne par cilvēka ķermeņa kustību iespējām un to likumsakarībām netika dēvēta vienā atsevišķā vārdā, taču tā bija un ir neatņemama kaujas stila sastāvdaļa.

Kas attiecas uz jautājumu – vai esmu pašaizsardzības tehniku vai tās daļu no kāda nokopējis, šādam apgalvojumam nav nekāda pamata, zināšanas, ko mācu, ir veidojušās manas personiskās pieredzes un ieguldītā darba rezultātā.

3. Ar ko Jūsu mācītā pašaizsardzība reālā situācijā ir efektīvāka par, teiksim, jauniešu vidū tik ļoti
populāro kikboksu?


Es negribētu lietot tādu vārdus kā "efektīvs". No zinātniskā viedokļa tas ir diezgan subjektīvs termins, kas vairāk iederas uz matemātiskiem aprēķiniem balstītos secinājumos, nevis salīdzinot divas it kā līdzīgas, tajā pašā laikā pavisam atšķirīgas lietas.

Pacentīšos uz šo jautājumu atbildēt vairāk no vispārīgā viedokļa, balstoties uz faktiem un neieciklējoties uz atsevišķām niansēm. Pasaulē, cik man zināms, aizstāvēties var divos iespējamos variantos. Pirmais variants ir cīņas sporta veidu tehnika un taktika. Šajā gadījumā aizstāvoties tiks izmantoti paņēmieni, ar kuriem sportisti cīnoties gūst punktus. Sacensībās sportisti tiek dalīti svara kategorijās, kas precīzāk palīdz noteikt uzvarētāju. Ir aizliegts izmantot paņēmienus, kas traumē ķermeņa vājākās vietas. Sacensībās cīņa notiek pret vienu pretinieku vienlaicīgi.

Otrais variants ir pašaizsardzība. Tiek izmantota tehnika un taktika, kas, traumējot pretinieku, pilnībā novērš uzbrukuma draudus vai būtiski samazina to līmeni. Tas tiek panākts, traumējot uzbrucēja ķermeņa vājākos punktus. Pašaizsardzības mērķis ir pēc iespējas īsākā laikā novērst uzbrukumu, nerēķinoties ar pretiniekam radīto traumu smagumu. Kaut arī pašaizsardzības mērķis šķiet nežēlīgs un civilizētai sabiedrībai nepieņemams, ir jārēķinās ar faktu, ka agresors gandrīz visos gadījumos būs skaitliskā vairākumā vai fiziski smagāks.

Ja par šo jautājumu runājam nedaudz sīkāk, tad ikvienam ir jāsaprot - ja pār Jums tiek gūts fizisks vai psiholoģisks pārākums, Jūs situāciju vairs nenosakāt, tas nozīmē, ka esat pilnībā atkarīgs no agresora žēlastības. Ja Jūs šādā situācijā neatrodaties viens, tad arī pārējie, kas ir ar Jums, būs atkarīgi no pretinieka garastāvokļa un vēlmēm. Līdz ar to šajā gadījumā ir jāizvēlas prioritātes.

4. Cik ilgs laiks nepieciešams, lai cilvēks, kas iepriekš it nemaz nav nodarbojies ar kādu cīņas sportu, cīņas veidu vai mācījies pašaizsardzību, iemācītos elementāri nosargāt savu dzīvību un veselību bīstamā situācijā?

Viennozīmīgas atbildes nav. Tas, ko visi nevar iemācīties trīs gadu laikā, cits var iemācīties sešos mēnešos, un otrādi. Galvenais ir attieksme pret treniņiem un motivācija. Svarīgi, lai cilvēks pašaizsardzības apgūšanu uztver kā neatņemamu dzīvesveida sastāvdaļu - tāpat kā darbu, izklaidi un Ziemassvētku svinēšanu. Ja runājam konkrēti par termiņiem, es teiktu, ka pamatzināšanas apgūst vidēji sešu mēnešu līdz viena gada laikā.

5. Kā Jums šķiet – vai Latvija ir bīstama vieta? Proti, cik noderīgi šeit ir prast sevi aizstāvēt?

Domāju, ka bīstama nav tikai tā vieta, kur nav cilvēku. Mācēt sevi aizstāvēt būs vienmēr noderīgi, ja arī prasmes nenāksies pielietot, vienmēr būsiet labā fiziskajā formā, līdz ar to arī enerģiskāki un mērķtiecīgāki.

6. Vai Jums pašam ir nācies savas prasmes pielietot arī praksē, reālā situācijā?

Sāku trenēties pirms divpadsmit gadiem, līdz šim brīdim visas situācijas esmu novērsis tikai ar sarunu. Cik esmu novērojis, uzbrucējs ir pieradis cilvēkiem iedvest bailes. Ja viņš to nejūt otrā cilvēkā, vēlme uzbrukt pazūd. Protams, situācijas ir dažādas, taču visbiežāk pirmā ir saruna, pēc kuras tiek izdarīti attiecīgie secinājumi.

7. Kā īsti ir – cīņas situācijā vairāk nosaka fiziskais spēks vai prasmes? Prasmīgs 60 kilogramus smags cilvēks spēs dabūt gar zemi agresīvu 120 kilogramus smagu tēvaini?

Patiesībā šeit ir divi atsevišķi, neatkarīgi jautājumi. Kas attiecas uz fizisko sagatavotību, tad kvalitatīva pašaizsardzība nav iedomājama bez fiziskās sagatavotības. Līdz ar to ir jāattīsta gan fiziskās darbspējas, kas šajā gadījumā iedalās spēka – izturības vingrinājumos un sirds – asinsvadu sistēmas treniņā, gan tehniskā un tehniski – taktiskā sagatavotība.

Kas attiecas uz 60 un 120 kilogramiem, tad šeit viennozīmīgas atbildes nav, jo jautājumā nav pietiekami daudz faktu, lai es varētu izdarīt secinājumus un atbildēt uz to. Cik veiksmīgi aizstāvoties varēs pielietot pašaizsardzības tehniku, galvenokārt, noteiks uzbrucēja tehniski - taktiskās sagatavotības līmenis. Svars ir sekundārs, jo tehnisko sagatavotību tas nekādā veidā neietekmē.

8. Piekrītat, ka spēka lietošanai būtu jābūt galējai izvēlei konflikta risināšanā – tikai, ja savādāk nav iespējams?


Jā, pēc tam nebūs jādzīvo ar sirdsapziņas pārmetumiem.

9. Klubs "Lordi" uzskaitījis veiksmīgas personības vadlīnijas – to skaitā nesavtība un godīgums. Vai
nav bail, ka pie Jums apgūtās zināšanas un prasmes kāds tomēr varētu likt lietā negodīgiem mērķiem?


Es neapmācu jebkuru. Man šķiet, ka viens treniņš man ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu cilvēka motivāciju apmeklēt treniņus. Līdz ar to šādu iespēju es nepieļauju.

10. Ja runa par cīņas apguvi, nevaru nepajautāt – vai nodarbībās bieži gadās traumas?

Nopietnu traumu nav, jo cilvēki, kuri nāk trenēties, vēlas iemācīties pašaizsardzību, līdz ar to treniņiem nebūs jēgas, ja traumu dēļ viņi nespēs pilnvērtīgi trenēties. Visbiežāk gadās nelieli zilumi un nobrāzumi, kas ikdienā un treniņu procesā nav jūtami.

11. Vai bez cīņas prasmēm un fiziskās veselības uzlabošanas nodarbībās mācāt arī ko citu? Teiksim, kā iziet no konflikta, lai tas nenonāktu līdz reālai spēka pielietošanai?

Ilgu un sistemātisku treniņu rezultātā, katram cilvēkam instinktīvi izstrādājas sava unikālā formula, kas palīdz izvairīties uzbrukuma, taču bez pārliecības pār saviem spēkiem tas nebūs iespējams. Tāpat ikvienam iesaku vienmēr saglabāt mieru. Tas palīdz labāk izvērtēt apstākļus. Šaubīgās situācijās, ja neesat tiešs uzbrukuma mērķis, iesaku vienmēr padomāt, vai risks, ko uzņemsieties, iesaistoties konfliktā, ir mērķa vērts.

12. No cik gadu vecuma cilvēks var sākt apgūt pašaizsardzību?

Atkarīgs no mērķa. Veselības nostiprināšana un fizisko darbspēju, kā arī starpmuskuļu darba koordinācijas attīstīšana ar pašaizsardzības tehnisko ievirzi var sākties piecu gadu vecumā. Šajā vecumā taktika netiek mācīta ar tādu metodiku, kā tas notiek, piemēram, 16 gadu vecumā, taču, ja būsiet astoņus gadus iepriekš trenējies, 16 gadu vecumā zināsiet tehniku pilnībā, tā būs tikai sistemātiski jāatkārto.

13. Šķiet, visu augstākminēto varētu sasummēt ar labi zināmo teicienu "Ceri uz labāko, gatavojies uz
ļaunāko"? Vienmēr jābūt gatavam pašam sliktākajam iespējamajam scenārijam?


Tieši tā. Ja gadās ļaunākā situācija – fizisks uzbrukums -, svarīgi saglabāt aukstasinību, jo tad
turpina darboties spēja analizēt mainīgos apstākļos, līdz ar to aizsardzības tehnika būs atbilstošāka situācijai.

Intervijas beigās gribētu pateikt lielu paldies pēdējam cīņu mākslas skolotājam Anatolijam. Paldies par visu, ko man iemācījāt. Bez Jums es nebūtu tas, kas esmu.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)