Aizvadīti grāmatas atvēršanas svētki Ķeipenē
Pagājušās piektdienas pēcpusdienā Ķeipenes Tautas namā bija īsti svētki – Baiba Mietule prezentēja savu grāmatu ''Kad sirdis atvērtas ATMIŅĀM. Stāsti par Ķeipenes mājām un cilvēkiem''.
Kā pilsētas informācijas portālu Ogre24.lv informēja Ogres novada pašvaldības pārstāvji, 2014.gadā Baiba Mietule piedalījās manuskriptu konkursā "Mūsu stiprās dzimtas" – to bija izsludinājis apgāds "Jumava" sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību – un ieguva 3.vietu, kā arī iespēju publicēt viņas darbu "Mājas man vairs neuzcelt, cilvēku dzīves neatgriezt..." grāmatā.
Ikdienā Baiba Mietule strādā par Ķeipenes pagasta pārvaldes sekretāri, lieliski pazīst pagastu un tā iedzīvotājus, bet materiāls stāstiem par Ķeipenes mājām un cilvēkiem krājies vairāku gadu garumā. Šobrīd ir uzklausīti un pierakstīti pāri 20 māju stāstu.
Pirmo stāstu par pagasta izdevumā "Ķeipenes Vēstnesis" Baiba Mietule nopublicēja 2005.gadā – par māju "Cirtumi", kuras vairs nav.
"Papildu savam tiešajam darbam kā intervētāja piedalījos dažādās statistikas aptaujās – skaitīju cilvēkus, lopus, ražas, zemes platības, elektroierīces.... Tad arī ir iznācis pabūt gandrīz katrā Ķeipenes mājā, parunāties ar cilvēkiem. Nevarēju ieiet mājā, noprasīt ziņas un aizcirst durvis, ja cilvēks, kas ziedojis man savu laiku, grib ar mani pārmīt kādu vārdu. Tā daudz ko uzzināju par ķeipeniešiem un viņu dzīvi," raksta grāmatas autore. "Ne visu, ko man izstāsta, varu rakstīt. Jādomā par to, lai kādu nesāpinātu ar uzrakstīto, nenodarītu kādam pāri..."
Daudzi ķeipenieši, kas Baibai Mietulei uzticējuši savus atmiņu stāstus, jau ir aizgājuši mūžībā, arī vairāku māju vairs nav, ir arī tādas, kurās vairs neviens nedzīvo.
"Katrai mājai ir sava smarža, sava dvēsele un savs liktenis. Dažreiz eju gar vietu, kur kādreiz bijusi māja – kāds ceriņkrūms vēl palicis, koki – un domāju: šeit taču kādreiz bija dzīvība, rosība, dzīvoja cilvēki, sapņoja, cerēja, mīlēja, cieta un tagad no viņu dzīves laika un telpas vairs nekas nav palicis pāri – nav ne māju, ne cilvēku, ne atmiņu... Vien ceriņkrūms... bet cik ilgi vairs? Tad arī nolēmu savākt atmiņu stāstus par esošajām un bijušajām Ķeipenes pagasta mājām un cilvēkiem, kas tajās dzīvojuši. Mājas man vairs neuzcelt, cilvēku dzīves neatgriezt, bet atmiņu stāstus varu pierakstīt," savas tikko saules gaismu ieraudzījušās grāmatas priekšvārdā raksta grāmatas autore Baiba Mietule.
Grāmatā ir apkopoti stāsti par mājām, kas atradās vai atrodas tagadējā Ķeipenes pagasta teritorijā. Kā visur Latvijas laukos, arī Ķeipenes pagasta teritoriālās robežas vēsturiskajos laikos ir mainījušās – kāda daļa no kādreizējā Ķeipenes pagasta teritorijas tagad ir tikusi Madlienas un Taurupes pagastiem, savukārt Ķeipenes pagastā iekļauta daļa no savulaik likvidētā Kastrānes pagasta.
"Kamēr staigājam pa mūsu dzimto zemi, mēs domājam, [...] ka šie logi, jumti un durvis mums neko nenozīmē, ka šie mūri mums ir sveši, ka šie koki ir gluži parasti koki, ka šīs mājas, kurās mēs neieejam, mums nav vajadzīgas, ka šis bruģis, pa kuru soļojam, ir tikai akmeņi. Vēlāk, kad tur vairs neesam, mēs apjaušam, [...] ka mums trūkst šo jumtu, šo logu un durvju, ka šie mūri mums ir nepieciešami, ka šos kokus esam iemīļojuši, ka šīs mājas, kurās neiegājām, domās esam apmeklējuši ik dienas, un ka šais bruģakmeņos ir palikusi daļa no mums pašiem, no mūsu sirds un asinīm." (V.Igo). Dižajam franču rakstniekam taču ir taisnība, vai ne?" jautā grāmatas autore.
Ķeipenieši uz Baibas Mietules grāmatas atvēršanas svētkiem Ķeipenes Tautas namā bijā pulcējušies kuplā skaitā. Autore sirsnīgi pateicās tiem, kuri bija piekrituši savus atmiņu stāstus pierakstīt. Skanēja grāmatā ietverto stāstu fragmentu lasījumi, Ķeipenes Tautas nama vokālā ansambļa "Sonore" dziesmas, pateicības vārdi autorei. Svētkus Ķeipenē ar čigānu dejām kuplināja Ogres Kultūras centra deju kluba "TRIUMFS" dejotāju trio.
Pasākuma nobeigumā izveidojās gara rinda gan pie grāmatu galda, jaunā grāmata tika ļoti ātri "izķerta", gan pēc Baibas Mietules autogrāfa.
Gaisotne Tautas nama zālē liecināja, ka Ķeipenē patiešām ir svētki. Grāmatas atvēršanas svētki, kas, iespējams, pavērs ceļu jaunam izdevumam. "Ceru, ka šī grāmata pamudinās arī citus ķeipeniešus atvērt sirdis atmiņām un, ja tas vairs nav iespējams dzīvē, domās atgriezties savās dzimtajās mājās un izstaigāt mīļās, labi pazīstamās vietas," – kāpēc gan ķeipenieši neatsauktos grāmatas autores aicinājumam? Viss var būt!
Uz sarakstu
