Banner 980x90

Baltā stārķa monitoringā iekļauj arī Ogresgala parauglaukumu

AS "Latvenergo" sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību (LOB) jau ceturto gadu turpina baltā stārķa monitoringu Latvijā, kopumā apsekojot 16 parauglaukumus. Arī 2014.gadā visvairāk ligzdu – 70,6 % – atrodas uz elektroenerģijas balstiem, no tām vairāk nekā pusi stārķi paši izveidojuši bez cilvēku līdzdalības. Otro gadu monitoringā piedalījās "Latvenergo" koncerna darbinieki, pilsētas informācijas portālam Ogre24.lv ziņo uzņēmums.

No 2014.gadā apsekotajām 549 ligzdām kopējā LOB pētījumā "Latvenergo" koncerna darbinieku ieguldījums ir 18,4% jeb 101 stārķu ligzdas novērojumi. Pie esošajiem un vairākus gadus pētītajiem desmit LOB parauglaukumiem koncerna darbinieki papildus apsekoja vēl sešus – Līvbērzē Jelgavas novadā, Skrīveros, Inčukalnā, Ogresgalā Ogres novadā, Bebros Kokneses novadā un Kārļos Cēsu novadā.

Māris Kuņickis, AS "Latvenergo" ražošanas direktors: "Četru gadu pieredze un sadarbība ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību ir sekmīga, jo sabiedrības attieksme ir kļuvusi saprotošāka, lai pastāvētu līdzsvarā gan kvalitatīva elektroenerģijas piegāde, gan balto stārķu aizsardzība. Pieredze rāda, ka arī iedzīvotāji ir ieinteresēti un atsaucīgi problēmu gadījumos, ja stārķis izvēlas vīt ligzdu uz balsta, no kura tiek nodrošināta elektroenerģijas piegāde mājai. Šiem jautājumiem tiek kopīgi atrasts risinājums."

Signis Rīns, AS "Sadales tīkls" nodrošinājuma direktors: "Sadales tīkla' speciālisti, veicot regulāru elektroiekārtu apsekošanu, konstatē iekārtu defektu, ko izraisa baltā stārķa ligzda. Ja balsts ir satrupējis, nespēj noturēt slodzi, kā arī pievienotās elektrolīnijas ir bojātas, stārķa ligzda ir jānoņem, lai pasargātu gan cilvēku, gan pašu stārķi. Tādās vietās, kur putni aktīvi meklē iespējas jaunu ligzdu izbūvei, reizēm tiek uzstādītas AS "Sadales tīkls" darbinieku veidotas pamatnes, kas ļauj pacelt ligzdu virs vadiem un samazināt stārķu bojāeju un to ligzdošanas izraisītos bojājumus. Šis pasākums ir brīvprātīga iniciatīva. Ņemot vērā, ka pamatnes rada ievērojamu papildu slodzi balstiem, pamatnes uzstāda tikai atsevišķos gadījumos."

Māra Janaus, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece: "Kopumā Latvijas baltajiem stārķiem 2014.gada ligzdošanas sezona bijusi mazāk sekmīga salīdzinājumā ar vidējo sekmību pēdējos gados. Izvērtējot ligzdošanas sekmes dažādās valsts teritorijās, aizvien jūtamāk iezīmējas intensīvas lauksaimniecības negatīvā ietekme uz vairākiem ligzdošanas sekmju parametriem."

Konstatēts, ka 2014.gadā uz elektrolīniju balstiem atrodas 70,6% no Latvijā esošajām balto stārķu ligzdām. Tas ir par 1,5% mazāk nekā 2013.gadā, secināts LOB pētījumā "Baltā stārķa monitorings". Visus iepriekšējos gadus ir bijis vērojams šādu ligzdu skaita pieaugums. Kopumā visvairāk – 56,5% – ir ligzdu, ko stārķi uzbūvējuši uz balstiem bez cilvēka palīdzības (2012.gadā – 62,7%, 2013.gadā – 64,1%).

Monitoringa dati uzrāda, ka pēc ilgāka laika perioda nedaudz palielinājies tādu ligzdu skaita īpatsvars, kuru ierīkošanā palīdzējis cilvēks (mākslīgi ligzdu pamati) – 21,4%.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)