Iesvēta vācu karavīru kapus

Šā gada 21. septembrī tika iesvētīta vācu karavīru kapsēta Ogrē, Jāņa Čakstes prospektā.
Karos kritušo karavīru piemiņas pasākums sākās ar vainagu nolikšanu latviešu strēlnieku kapos un Brāļu kapos pie Baltā krusta Ogrē, Turkalnes ielā, un turpinājās karavīru kapos J.Čakstes prospektā, kur šovasar pabeigts šo kapu labiekārtošanas projekts.

Ogrē vācu karavīru kapsēta izveidojās 1917. gadā, kad šeit apbedīja 355 kaujās par Rīgu kritušos vācu un krievu karavīrus. Otrā pasaules kara laikā šeit apbedīja vēl 244 kaujās kritušos un kara slimnīcās mirušos vācu karavīrus. Pēc Otrā pasaules kara šeit apbedīti Ogres nometnē mirušie vācu karagūstekņi un represētie Latvijas iedzīvotāji.

2001. gadā ar Tautas apvienības atbalstu veikta kapsētas teritorijas zondāža. No 2003. gada kapsētas atjaunošanas darbos piedalījās arī Vācijas Bundesvēra karavīri un rezervisti.

Kapsētas izbūves projektu izstrādāja arhitekte I. Priedīte, izbūves darbus veica firmas "Vides Dizaina Grupa", "A. P. Labrador" un z/s "Plātes".

Kapu krustos ierakstīti to kara laikā kritušo un mirušo karavīru vārdi, kuru kapa vieta ir zināma. Pārējo Ogrē apbedīto karavīru vārdi ir ierakstīti piemiņas plāksnēs kapsētas centrālajā laukumā.

Kapsētas iesvētīšanā un atklāšanā piedalījās Vācijas FR vēstnieks Latvijā E.Šupiuss, Vācu kara kapu aprūpes Tautas apvienības prezidents R.Fīrers, Vācu kara kapu aprūpes Tautas apvienības valdes loceklis prof. F.Hanemans, Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece V.Pūķe, Latvijas Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs E. Upmanis, Bundesvēra karavīri un Ogres kapos apbedīto karavīru tuvinieki.

Ekumēnisko dievkalpojumu vadīja un kapsētu iesvētīja Ogres evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītājs M.Ivāns, kā arī Sv. Meinarda Romas katoļu Baznīcas priesteris un Vācijas luterāņu Baznīcas mācītājs.

Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā gāja bojā aptuveni 100 000 Vācijas armijas karavīru un aptuveni 160 000 Sarkanās armijas karavīru. Padomju varas gados vācu karavīru kapi bija lemti aizmirstībai, tie bija aizauguši, pat izdemolēti. Tikai pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, kad Austrumeiropā bija jūtamas politiskās pārmaiņas, sākās Vācijas armijas karavīru apbedījumu vietu apzināšana. Arī Ogres rajonā sākās šīs process, sevišķi pēc tam, kad bija izveidojies Politiski represēto klubs.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas apbedījumu vietu meklēšana, karavīru mirstīgo atlieku ekshumācija un identifikācija, kā arī pārapbedīšana atbilstoši starptautiskajām humanitārajām normām sākās starptautiskā līmenī.

1991. gadā, kad Rīgā, Vācijas Federatīvās Republikas valdības uzdevumā, Vācu kara kapu aprūpes Tautas apvienība atjaunoja un labiekārtoja vienīgo Baltijā saglabājušos vācu karagūstekņu kapsētu. Tautas apvienība ir organizācija, kas Vācijas Federatīvās Republikas valdības uzdevumā veic Vācijas armijas karavīru kapsētas uzturēšanu un kopšanu, pateicoties saņemtajiem ziedojumiem un biedru maksām. Tautas apvienība organizē arī starptautiskas jauniešu nometnes, kurās jaunieši no visas Eiropas palīdz karavīru kapsētu kopšanā un kuras veicina jauniešu savstarpējo sapratni. Tautas apvienības sadarbības partneris Latvijā ir Brāļu kapu komiteja.

Kopš 1994. gada Tautas apvienība Latvijā organizē un veic vācu karavīru pārapbedīšanu. Šobrīd, ar Tautas apvienības atbalstu no jauna izveidotajās vācu karavīru kopkapsētās Saldū un Beberbeķos, kā arī labiekārtotajās kapsētās Valkā, Daugavpilī, Džūkstē, Jelgavā, Cēsīs, Olainē ar atbilstošu godu un cieņu tiek saglabāta vairāk nekā 30000 Vācijas armijas karavīru piemiņa. Tiesiskais pamats kapsētu izveidošanai ir Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem (parakstīts 24.01.1996., izsludināts ar likumu 23.05.1997.), saskaņā ar to kapsētu teritorijas ir nodotas bezmaksas lietošanā Vācijas Federatīvajai Republikai.

Rīgas un Saldus apkārtnē ierīkotās kopkapsētas ir galvenās apbedījumu vietas, kurās tiek pārapbedīti un pieminēti Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā kritušie un karagūstekņu nometnēs mirušie Vācijas armijas karavīri.

2001. gadā kopkapsētā "Rīga" Beberbeķos veikti pirmie pārapbedījumi no Rīgas apkārtnes un līdz 2006. gada beigām šeit pārapbedīti 2427 karavīri no Latvijas centrālās un austrumu daļas. Sākot ar 2000. gadu, kapsētas atjaunošanas darbos piedalījās arī Vācijas Bundesvēra karavīri un rezervisti.

Identificēto karavīru vārdi ierakstīti kapu krustos. Pārējo karavīru vārdi ierakstīti piemiņas plāksnēs, to skaitā arī 6112 Rīgas Meža kapos apbedīto karavīru vārdi, kuru kapa vietas nav saglabājušās. Kapsētā paredzēta vieta 10 000 karavīru mūžīgajai atdusai.

Kopkapsētas izbūves projekta autori: arhitekts D. Bērziņš, arhitektu birojs "Vecumnieks&Bērziņi", izbūves darbus veica firmas "AKM" un "A.P. Labrador".

Beberbeķu kapsētu iesvētīja 22. septembrī.


Raksta avots: www.ogre.lv

ogre.lv

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)