Kā atpazīt depresiju un kā rīkoties?

Foto: Fotolia
Foto: Fotolia

Ļoti svarīgi zināt, ka depresija nav vājuma pazīme! Uzveicot depresiju, nereti cilvēks kļūst psiho-emocionāli spēcīgāks un spēj izjust daudzkrāsainākas izjūtu nianses kā pirms saslimšanas.

Drūmas domas nemitīgi riņķo pa galvu, nāk raudiens par dažādiem sīkumiem un brīžiem gribas vienkārši ieslēgties mājā. Iespējams, esi nogurusi un tev nepieciešams atvaļinājums un parūpēties par sevi. Taču, ja šādas sajūtas turpinās ilgāk par 2 nedēļām, pievērs tam uzmanību un dodies pie ārsta, jo, iespējams, esi ieslīgusi depresijā.

Kas ir depresija?
Cilvēki dažkārt piedēvē sev depresiju gadījumos, kad patiesībā jūtas vienkārši nomākti. Par depresiju jāsāk domāt gadījumos, kad šīs izjūtas ir stipras, ilgstošas un šķietami nepārejošas. Kad simptomi turpinās ilgāk par 2 nedēļām vai/un cilvēkam sāk rasties domas par pašnāvību, palīdzība jāsniedz nekavējoties.

Ierasti dzīves notikumi - stress darba vidē, pirms eksāmeniem, kā arī problēmas ģimenē, attiecību veidošanā vai problēmas meklējot savu identitāti dažkārt var izraisīt ilgstošus depresijas periodus.

Lai zinātu, kad meklēt profesionālu palīdzību, svarīgi prast atšķirt depresīvas izjūtas, kad ieteicams vērsties pēc palīdzības un atbalsta pie psihoterapeita vai psihologa, no saslimšanas gadījuma - depresijas, kuras gadījumā jāmeklē medicīniska palīdzība, kādu var sniegt ārsts - psihiatrs.

Lai pacientam diagnosticētu depresiju, vismaz divas nedēļas jānovēro kāds no šiem simptomiem:
* nomākts garastāvoklis
* nespēja izjust prieku

Kā liecina pētījumi, depresijas diagnosticēšanai ir pietiekami, ja vairāk nekā divas nedēļas viens no minētajiem simptomiem izpaužas kopā ar pieciem citiem šeit minētiem simptomiem:
* nepārvaramu skumju vai baiļu izjūta vai šķietama nespēja izjust emocijas (tukšuma izjūta);
* samazinās baudas izjūta un interese par visām vai gandrīz visām ikdienas darbībām;
* apetītes traucējumi, būtisks svara pieaugums vai zudums;
* dažāda rakstura miega traucējumi;
* garīgs vai fizisks nogurums, enerģijas trūkums;
* bērniem, pretēji pieaugušajiem, depresija var izraisīt hiperaktivitāti !!!;
* spēcīga vainas apziņa, nevarīgums, bezcerība, mazvērtīguma izjūta, izolēšanās, vientulība un nemiers;
* nespēja koncentrēties veicamajam darbam;
* periodiskas domas par nāvi, pašnāvība;
* pamestības izjūta;
* riebums pret sevi, pašcieņas pazemināšanas, netiek pievērsta uzmanība personiskajai higiēnai, pastiprināta jutība pret trokšņiem un raudulīgums;
* papildu rādītājs var būt pārmērīga narkotiku vai alkohola lietošana;
* depresijai pusaudžu vecumā ir īpašs risks izpausties kā specifiskiem uzvedības traucējumiem - nesavaldīgumam, hiperaktivitātei, ēšanas traucējumiem un sevis ievainošanai jeb autoagresijai.

Ļoti svarīgi zināt, ka depresija nav vājuma pazīme! Uzveicot depresiju, nereti cilvēks kļūst psiho-emocionāli spēcīgāks un spēj izjust daudzkrāsainākas izjūtu nianses kā pirms saslimšanas!

Atveseļošanās/ ārstēšana
* Depresijai ir vairākas ārstēšanas metodes - sākot ar medikamentozu terapiju līdz terapeitiskām sarunām. Dažreiz labāka rezultāta sasniegšanai metodes tiek kombinētas.
* Pirmais solis depresijas ārstēšanā - vēršanās pēc palīdzības.
* Atveseļošanās pamatnosacījums ir spēja kopā ar medicīnas profesionāļiem atrast terapijas veidu, kas konkrētam cilvēkam palīdz vislabāk.
* Katram cilvēkam atveseļošanās no depresijas notiek individuāli.
* Jebkuram būtu jāmīl sevi pietiekami, lai vērstos pēc palīdzības un dzīvotu piepildītu un laimīgu dzīvi.
* Latvijā palīdzību var meklēt pie ģimenes ārsta vai tiešās pieejamības speciālista - psihiatra.

 width=