Banner 980x90

Latviskas Lieldienas

Lieldienas šogad tiks svinētas svētdien, 4.aprīlī, un pirmdien, 5.aprīlī, kad būs Otrās Lieldienas. Lieldienas svin dažādi, šoreiz par to, kā tās tiek svinētas pēc latviešu tautas tradīcijām.
Latvieši pavasara saulgriežus jeb Lielo dienu nosaka pēc Saules gaitas pa Saules taku, nevis pēc Mēness, kā kristīgās Lieldienas. Latvju Lielā dienā Saule savā gaitā pāriet debess ekvatoru no debess dienvidu uz ziemeļu puslodi. Lielajā dienā sākas īstais pavasaris.

Latviešu tautā Lieldienas tiek saistītas ar saules un dzīvības jēdzieniem. Mūsu senči Lieldienu jeb, kā dažreiz to apzīmē, Lielo dienu svinēja, kad nakts un diena bija vienāda garuma. Lieldienas iezīmē saules stāvokli, kad diena kļūst garāka par nakti. To arī izsaka šīs dienas apzīmējums – Liela diena. Šajā dienā tauta atzīmē gaismas uzvaru pār tumsu. Karot šūpoles, ļaudis it kā palīdz saulei iešūpoties jauna gada posmā.

Šūpoles, ko latvieši Lieldienās kāra, simboliski izteic saules šūpošanos, kur tauta ar savu līdzdalību palīdz tai pārvarēt nakts robežu. Otra Lieldienu nozīme ir dzīvības atgriešanās dabā. Ola, kā dzīvības simbols, ieņem Lieldienās goda vietu. Bez olām Lieldienas latvietis nemaz nevar iedomāties. Saule un dzīvība ir tie spēki, ap kuriem tauta apvij savas zemes gaitas.
{baneris}
Latviešu tautas ticējumi par Lieldienām

* Lieldienu rītā jākāpj augstā kokā un jāvēro saules šūpošanās, tad viss gads būs bagāts;
* Lieldienu rītā pirms saules lēkta jāsēž pie strautiņa un jāskatās, kā saulīte šūpojas un trīs reizes jāiemērc kājas ūdenī, tad visu gadu Laime pavadīs visos darbos;
* Lai puiši mīlētu un būtu liela piekrišana, jaunām meitām Lieldienu rītā jāēd medus, vēlams kopā ar dzērvenēm, pirms tam ne ar vienu nerunājot;
* Lai būtu daudz ābolu, Lieldienu rītā pirms saullēkta jāiet dārzā ābeles kratīt.
* Lieldienās ēd zirņus, lai bagātību iegūtu;
* Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi;
* Lieldienās vajag šūpoties, tad pa gadu nekausies ar "lāča miegu".

Latviešu tautas tradīcijas Lieldienās


Telpu pušķošana

Senie ticējumi vēsta, ka mājas gariņš visjautrākais ir tur, kur svētkus sagaida ar prieku un izpušķotām telpām. Svarīgs Lieldienu simbols ir ligzda – ar olām, cāļiem, pavasara puķēm, pūpoliem, jo tā simbolizē mājas pavardu, mīlestību, auglību, atmodu dabā.

Ar izpūstām un nokrāsotām olām var dekorēt telpu un svētku galdu. Lai olu veiksmīgāk izpūstu, tai abos galos izdur nelielus caurumus. Vienā galā spēcīgi iepūš, lai viss saturs iztecētu traukā. Lai tukšo olas čaumalu varētu iekarināt, tajā ievieto diegā iekārtu nolauztu sērkociņa gabaliņu – tas aizķersies olas iekšpusē pie cauruma.

Šūpoļu kāršana


Viena no galvenajām Lieldienu tradīcijām ir šūpoļu kāršana un šūpošanās. Pirmo parasti iešūpo šūpoļu kārēju, tad saimnieku un saimnieci. Par šūpošanu pateicas, šūpotājam uzdāvinot krāsainu olu.

Jo augstāk šūpoles nes, jo tuvāk Saulei un pavasarim cilvēks uzšūpojas.

Šūpošanās ir spēku koncentrēšana, dzīvības spēka vairošana, arī seksuālās potences vairošana, tāpēc šūpojas galvenokārt jauni cilvēki.

Lieldienu šūpolēs pēc senām tradīcijām drīkst šūpoties vēl vienu nedēļu pēc Lieldienām.

Olu krāsošana

Olu krāsošana ir gadu gaitā izkopta tautas mākslas nozare, kurā ikviens krāsotājs var ielikt savu improvizēšanas māku. Katram ir savs iecienīts olu krāsošanas veids, tomēr vispopulārākā ir olu krāsošana ar dabas materiāliem.

Pirms krāsošanas olas nomazgā siltā ūdenī, kam piebērts sāls vai pieliets galda etiķis. Lai olas nokrāsotu vienā tonī, krāsojamo materiālu (lapas, mizas u.c.) kaltiņā krietni savāra, izkāš un šajā ūdenī vāra olas. Olas jāliek vārīt siltā, ne karstā ūdenī, jo čaumala var ieplaisāt. Olas katlā ievieto rūpīgi, vāra apmēram desmit minūtes. Tūlīt pēc vārīšanas olas liek aukstā ūdens bļodā. Pēc tam noliek apžūt, tad kārto māla vai stikla traukā, vai groziņā.

Ja gatavās olas noziež ar augu eļļu vai speķa gabalu (ādiņu), tās izskatās košākas, spīdīgākas.

Kādas krāsas un rakstus izvēlēties?


Krāsojot olas ar dabas materiāliem, vajadzētu izvēlēties baltās olas.

* Sīpolu mizās krāsotas olas ir dzeltenīgi brūnganas; jo mizu vairāk, jo krāsa tumšāka;
* Kumelītēs krāsotas olas ir citrondzeltenas;
* Alkšņu mizās – brūni iesarkanas;
* Egļu skujās krāsotas olas veido interesantus svītru rakstus;
* Kliņģerīšu ziedos krāsotas olas ir silti dzeltenas;
* Sarkanajās bietēs krāsotas olas ir sarkanas vai pelēcīgas (iepriekš bietes izvāra, sarīvē, pielej etiķi – olas vāra šajā šķidrumā);
* Spinātos krāsotas olas iznāk zaļas;
* Melleņu ievārījumā krāsotas olas ir tumši zilas ar raibumiņiem;
* Piparmētrās, bērzu lapās – zaļganas;
* Olu samitrina un tai ar diegiem stingri pietin dažādus zaļumus, sīkus ziediņus;
* Gaišu svītru tīklojumu iegūst, olas dažādos virzienos notinot ar diegu;
* Baltas nekrāsotas olas var apzīmēt ar sveci, pēc tam iemērkt, piemēram, sīpolu mizu novārījumā. Ar sveci noklātās vietas nepieņems krāsu, un uz olas veidosies raksts;
* Vārītas olas var aplīmēt ar pērlītēm, fliteriem, spalviņām un citiem sīkiem rotājumiem.

Olu ripināšana

Lai olas varētu ripināt, jāierīko slīpa plakne vai renīte. Olas var ripināt arī no kāda uzkalniņa. Dalībniekiem izdala noteiktu daudzumu olu, kuras visi pēc kārtas ripina pa slīpumu. Katrs dalībnieks paņem visas tās olas, kurām pieskārusies viņa ripinātā ola. Var sacensties arī par to, kuram olu izdodas aizripināt vistālāk.

Latviešu tautas ticējumi par olām

* Sisties ar olām nozīmēja mājās ielaist svētību;
* Kam ola kaujoties nesaplīst, tam piepildās iedomātā vēlēšanās;
* Kurš olas zog, tas paliek pliks un nabags vai arī tam galva kļūst plika kā ola;
* Olu rītā ar olām jāmainās, lai vasarā un visā gadā būtu daudz jaunumu un dažādību;
* Lieldienās, ciemos ejot, dāvina olas, jo dāvināta ola vērš mājas dzīvi uz labu, cilvēkus dara gaišākus un smaidīgākus.

Avoti:
Memenis. A. (1992). Mūsu godi un svinamas dienas. Grāmatu apgāds "Viesturs", 121.-128.lpp;
Jerarte I. (2008). Lieldienu grāmata. Apgāds "Zvaigzne ABC", 28.-38.lpp.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)