Banner 980x90

Lielāka iespēja sasirgt ar izdegšanas sindromu ir pedagogiem, ārstiem, policistiem un ugunsdzēsējiem

Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG

Lielāka iespēja saslimt ar izdegšanas sindromu ir to profesiju pārstāvjiem, kuriem ir lielāka intensitāte darbā ar cilvēkiem, proti, pedagogiem, ārstiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, 9.oktobrī preses konferencē stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente Anda Ķīvīte.

Viņa stāstīja, ka ārstiem pat ir par 10% augstāks risks izdegt nekā pārējām profesijām. Aplūkojot dažādus pētījumus, viņa ir secinājusi, ka Grieķijā ar šo sindromu varētu ciest pat 70% mediķu. Latvijā šis rādītājs varētu būt aptuveni 30% starp mediķiem. Runājot par ārstiem, viņa stāstīja, ka lielāka iespēja izdegt ir tiem speciālistiem, kuri sniedz neatliekamo palīdzību un ģimenes ārstiem, proti, tie speciālisti, pie kuriem cilvēki vēršas vispirms.

Docente stāstīja, ka dzimumam vai vecumam izdegšanas sindroma attīstībā nav lielas nozīmes, kā arī "izdegt" vienāda iespēja ir abu dzimumu pārstāvjiem.

Tāpat lielāka iespēja sasirgt ar izdegšanas sindromu ir speciālistiem ar lielāku darba stāžu un ārstiem, kuri strādā laukos. Tas skaidrojams ar to, ka laukos ir mazāk speciālistu, līdz ar to viņiem vienam otru ir grūtāk atbalstīt.

Lielāks risks saslimt ir arī tiem cilvēkiem, kuri strādā maiņu darbu, kuriem ir zems atalgojums, liela darba noslodze, kā arī izdegšanas sindromu var ietekmēt tas, cik draudzīgs ir kolektīvs un vadītājs.

Ķīvīte gan atzīmēja, ka izdegšanas sindroms ir iespējams jebkuras profesijas pārstāvjiem, tomēr mazāks tas ir, piemēram, tādiem speciālistiem, kuri strādā laboratorijās, vai IT speciālistiem.

Kā norādīja veselības centra "Vivendi" psihiatre Inga Zārde, šobrīd kompleksa palīdzība valstiskā līmenī nav pieejama. Tāpat bieži gan mediķiem, gan darba devējiem ir aizspriedumi un viņi izdegšanas sindromu neuztver tik nopietni.

No darba devēju puses bieži vien ir situācijas, ka ar izdegšanas sindromu sirgstošs darbinieks tiek uztverts kā vājš vai slinks. Viņa stāstīja, ka no darba devēju puses būtu jānovērtē darbinieku slodze, dažos gadījumos jāpiemēro arī rotācijas, kā arī jāpievērš uzmanība, vai darbiniekiem neparādās pazīmes par izdegšanas sindromu. Savukārt pašiem cilvēkiem, gadījumā, ja ir aizdomas, ir jāatzīst, ka kaut kas nav labi, piemēram, ir grūti gulēt vai vienkārši pēkšņi sācis nepatikt darbs, kurš pirms tam ir paticis. Viņa norādīja, ka šādos gadījumos ir jāvēršas pie speciālista.

Vaicāta, pie kāda speciālista cilvēkiem vajadzētu vērsties, Zārde skaidroja, ka tas ir atkarīgs no tā, kādi ir simptomi - emocionāli vai fiziski. Viņa norādīja, ka izdegšanas sindroms var beigties ar augstu asinsspiedienu, kuņģa un zarnu trakta problēmām un pat infarktu. Tāpat izdegšanas sindroms var pāraugt depresijā, bet depresijas nomocīti cilvēki mēdz izdarīt arī pašnāvību.

RSU Aroda un vides medicīnas katedras vadītāja Maija Eglīte uzsvēra, ka izdegšanas sindroms ir slimība, kura ir jāārstē.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)