LOSP: Vasaras sezonā lauksaimniecībā iztrūkst vismaz 20% darbaroku

Rīga, 9.aug., LETA. Vasaras sezonā lauksaimniecībā iztrūkst vismaz 20% darbaroku, intervijā aģentūrai LETA atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Viņš norādīja, ka kļūst arvien grūtāk piesaistīt sezonas laukstrādniekus, jo tie ir vajadzīgi ne tikai Latvijā, bet, piemēram, arī Vācijā un Nīderlandē, kur ir lielākas algas. "Mums strādnieku ir arvien mazāk, piemēram, melleņu audzētāja [Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja] Māra Rudzāte atklāti pateica, ka šogad savus 60 hektārus novākt nevarēs, jo strādnieku pietrūkst," teica Treibergs.

Pēc viņa minēta, lauksaimniekiem glābiņš nav arī Latvijas skolēni vai skolotāji, kuri vasaras brīvlaikā dažkārt piepelnās. Pieredze rāda, ka visbiežāk šie cilvēki pie saimniekiem pastrādā vien dažas dienas līdz darbs apnīk. Tikmēr lauksaimniekiem nepieciešam intensīva darba veicēji divu mēnešu garumā. Ja preci - augļus vai dārzeņus - nepiegādā solītajā apmērā, mazumtirgotāji uzliek milzīgas soda naudas.

Treibergs norādīja, ka negatīvi vērtējama arī milzīgā Latvijā pie varas esošo politisko spēku pretestība pret darbaspēka ievešanu, aizbildinoties ar vietējā darba tirgus protekcionismu. "Sezonas strādnieku ievešana gan nav bīstama. Viņi ļoti kontrolēti tiek ievesti un tikpat kontrolēti izvesti, turklāt Latvijā vēl tiek samaksāti sociālie nodokļi, no kuriem šiem cilvēkiem neko nevajadzēs, jo ne viņi šeit saņems pensijas, ne slimības pabalstus. Labklājības ministrija jau to visu ļoti labi saprot, bet ar to arī viss beidzas," viņš sacīja.

Tāpat viņš pauda, ka lauksaimnieki gaida pabalstu sistēmas pārskatīšanu. "Pabalsti ir jāmaksā slimiem cilvēkiem, tiem, kas objektīvi nevar strādāt, tiem, kam jāaprūpē daudz bērnu u.tml. Taču nu jau ir veselas ģimenes, kuras ir iemanījušās "rakstīt papīrus" un atklāti pasaka: mums nav izdevīgi strādāt, mums pietiek ar pabalstiem. Tad jau kaut kas nav kārtībā ar šo pašu pabalstu sistēmu," sacīja LOSP vadītājs, paužot viedokli, ka Latvijā zūd darba tikums, jo birokrātiskā sloga dēļ gandrīz iznīdēta skolēnu nodarbināšana vasarās laukos, kuri brīvlaikā labprāt piepelnītos.

Treibergs prognozēja, ka ar darbarokām laukos nākotnē būs vēl sliktāk, un situāciju tikai pasliktinās iecerētā teritoriālā reforma. Neskaidrības rada izvēlētie novadu apvienošanas modeļi.

Treibergs pauda viedokli, ka pirms administratīvās reformas īstenošanas vajadzētu sakārtot satiksmes un veselības aprūpes jautājumus. Pēcāk jāļauj, lai novadi paši lemj, kā apvienoties un tad arī vērtēt to piedāvātos modeļus

Pilnu interviju lasiet: http://www.leta.lv/plus/56A9C0A2-A2FC-4B35-BFB0-DB8646CCA5DC/.