LU pētnieki sadarbībā ar LMT izstrādājuši investīciju izvērtēšanas un infrastruktūras plānošanas rīku

Rīga, 15.marts, LETA. Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) pētnieki sadarbībā ar SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) izstrādājuši investīciju izvērtēšanas un infrastruktūras plānošanas rīku "Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss", informēja viens no rīka izstrādātājiem pētnieks Aldis Ērglis.

Indeksa izstrādē pētnieki apstrādājuši LMT tīklā reģistrētos notikumus, proti, ienākošos un izejošos zvanus un SMS. Dati tiek šifrēti un grupēti no 1235 bāzes stacijām visā Latvijā. Pēc Ērgļa teiktā, datu apjoms ir pietiekami liels, lai būtu iespējams izveidot pārskatāmu virtuālo Latvijas karti, kurā vizualizēta mobilo telefonu lietotāju aktivitāte reģionos, novados un pilsētās.

Tādējādi savā ziņā "Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss" var būt noderīgs rīks dažādu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz attīstību kādā reģionā vai novadā vai arī iepriekš ieguldītu investīciju atdeves izvērtēšanā.

LU BVEF dekāns, asociētais profesors Gundars Bērziņš teica, ka ar šo rīku var būt iespējams veidot arī reģionālo stratēģiju, veikt reģionu aktivitātes monitoringu reālā laikā, ko nodrošina tas, ka jaunākie dati ir pieejami ar 15 minūšu intervālu.

Bērziņš arī norādīja, ka ar šo rīku pilsētplānotāji un/vai uzņēmēji varētu arī plānot, piemēram, lielveikalu izvietošanu, transporta plūsmas.

LMT prezidents Juris Binde uzsvēra, ka šis varētu būt eksportspējīgs Latvijas produkts, piebilstot, ka par šo rīku interese esot izrādīta nesen notikušajā Pasaules mobilo tehnoloģiju kongresā Barselonā, kur rīks prezentēts.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzinīgi vērtēja LU pētnieku izstrādāto rīku, atzīstot, ka tas var būt noderīgs gan biznesam, gan pašvaldībām, kuru pārstāvjiem varētu būt iespēja paraudzīties uz aktivitāti.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis teica, ka šī rīka izstrādāšana ir izkustinājusi Latvijas attīstībai ļoti būtisku jautājumu, proti, par to, kas notiek reģionos. Pēc viņa domām, pašvaldībām būtu svarīgi saprast ne tikai aktivitāti novadā, bet arī to, kā notiek iedzīvotāju kustība pašas pašvaldības novadā starp pagastiem un pilsētām. Citiem vārdiem sakot, pašvaldībām noderētu ne tikai informācija par datu intensitāti, bet arī dati par reālo pārvietošanos.

Taču tam šķērslis, pēc Pūķa teiktā, varētu būt Eiropas Parlamenta un Padomes regula par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Tāpēc viņš aicina par šīs regulas prasību ieviešanu Latvijas normatīvos atbildīgos politiķus nepārspīlēt un nepārcensties ar ierobežojumiem šajā jomā.

Arī Binde aicināja politiķus izvērtēt, vai regulai gatavotie normatīvi netraucēs ekonomiskajai attīstībai, uzsverot, ka jebkuru dokumentu, likumu vai noteikumu gatavošanā jāizvērtē valsts intereses.

Bērziņš atklāja, ka nākamā projekta attīstības pakāpē paredzēts savienot LMT datus ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tādējādi iegūstot par Latviju pilnīgāku ainu.

Vaicāts par citu mobilo pakalpojumu operatoru datu iesaisti datu apstrādē, Binde teica, ka sniegt pētniekiem savus datus var arī citi operatori, kas darbojas Latvijā. Taču viņš piebilda, ka pietiekams datu apjoms ir arī no LMT datiem, jo pētnieki ņem vērā arī LMT tīklā ienākušos citu operatoru nodrošinātos zvanus un SMS, gan no LMT izejošus zvanus un SMS citu operatoru tīklos.

Rīka "Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss" autori ir Bērziņš, LU BVEF vadošā pētniece, profesore Irina Arhipova, pētnieks Ērglis un LMT prezidents Binde.