Mangulim augsts novērtējums "Valodas policijas" pētījumā
Februārī pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē tiks svinēta Starptautiskā dzimtās valodas diena, kuras mērķis ir izcelt valodas nozīmi ikdienas komunikācijā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apguvē un to tālākā nodošanā. Starptautiskais valodu uzņēmums "Skrivanek Baltic" pievienojas šīm iecerēm un Dzimtās valodas dienas priekšvakarā prezentē ikgadējā projekta "Valodas policija" jauno pētījumu, kurā aplūkoti latviešu valodas kultūras un publiskā lietojuma jautājumi, pilsētas informācijas portālam Ogre24.lv ziņo uzņēmums.
Projekta pamatā ir pārliecība, ka ikviens, kurš publiski pauž savas domas un viedokli, ietekmē latviešu valodas kvalitāti un lietojumu sabiedrībā, tādēļ populāru cilvēku valodas kultūrai vajadzētu būt izkoptai un pilnveidotai, lai tā kā paraugs spētu ietekmēt pārējās sabiedrības valodas un runas ieradumus. Starptautiskais valodu uzņēmums "Skrivanek Baltic" un Latvijā atzīti valodas eksperti jau otro gadu pēc kārtas vienojas projektā "Valodas policija", lai turpinātu mudināt sabiedrību pilnveidot latviešu valodas iemaņas.
"2013.gada nogalē kopā ar četriem latviešu valodas ekspertiem veicām pētījumu par desmit Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātu runas kultūru. Šoreiz vēlējāmies noskaidrot, kā runā Latvijas pašvaldībās, tādēļ 2014.gada nogalē un 2015.gada sākumā analizējām Latvijas 14 lielāko pilsētu vadītāju publisko runu un valodas kultūru. Pētījumā izmantojām publiski pieejamos videomateriālus, kuros pilsētu vadītāji pauž savu viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar viņu darbu pašvaldībā, kā arī neoficiālām tēmām," skaidro valodu eksperts un "Skrivanek Baltic" direktors Vasilijs Ragačevičs.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka augstākais valodas kultūras līmenis ir Ogres novada domes vadītājam Artūram Mangulim un Liepājas pilsētas mēram Uldim Seskam. Viņu valodā ir mazāka sarunvalodas ietekme, arī nevēlamie aizguvumi ir dzirdami retāk nekā citiem pilsētu vadītājiem.
Gramatiski pareizs valodas lietojums, pēc ekspertu domām, arī visvairāk dzirdams Ogres novada domes vadītāja publiskajā runā.
Sintakses pamatprincipu zināšanas un ievērošana labi atspoguļojas arī Kuldīgas novada domes vadītājas Ingas Bērziņas teiktajā.
Apkopojot ekspertu vērtējumu par politiķu valodas stilu, pirmajās vietās atkal ierindojās Inga Bērziņa un Artūrs Mangulis. Tikai par 0,2 punktiem no līderiem šajā kritērijā atpaliek Liepājas pilsētas domes vadītājs Uldis Sesks, Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcevičs un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kuri, pēc ekspertu domām, meistarīgi auditorijai pielāgo verbālās izteiksmes līdzekļus.
Par labākajiem oratoriem atzīts Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs un Liepājas pilsētas vadītājs Uldis Sesks. Teju vai par mata tiesu atpaliek divi kurzemnieki: Inga Bērziņa no Kuldīgas un Ventspils pilsētas domes vadītājs Aivars Lembergs. Par šo politiķu stiprajām pusēm eksperti min labi sagatavotu runu, spēju noturēt klausītāju uzmanību, patīkamu balss tembru. "Oratora prasmju pilnveidē būtiski ir arī tas, cik liela ir pašvaldību vadītāja pieredze, uzstājoties kameru priekšā, un tā ir ļoti atšķirīga, jo vienai daļai pilsētu galvu ir lielākas iespējas paust viedokli reģionālajās televīzijās, nereti arī "lielajās" televīzijās, savukārt citiem novadu politiķiem šāda iespēja ir daudz retāk," secina "Valodas policijas" eksperte Ilva Liepiņa-Milzarāja.
Četrpadsmit Latvijas pilsētu vadītāju publiskās runas vērtējumā pēc četriem kritērijiem augstāko novērtējumu ir saņēmuši trīs politiķi: Inga Bērziņa (2,2), Artūrs Mangulis (2,2) un Uldis Sesks (2,2). Nedaudz mazāk punktu kopvērtējumā ir iekrājis Jānis Rozenbergs (2,04), Leonīds Salcevičs (2,04) un Aivars Lembergs (2,02).
Uz sarakstu
