Ogrē notiks forums "Pilsētplānošana – vides, teritorijas un arhitektūras ilgtspējība" 

Publicitātes foto
Ogrē notiks forums "Pilsētplānošana – vides, teritorijas un arhitektūras ilgtspējība"

Trešdien, 24.augustā, ikviens interesents tiek aicināts uz forumu "Pilsētplānošana – vides, teritorijas un arhitektūras ilgtspējība" bijušās Ogresgrīvas muižiņas teritorijā (Rīgas ielā 14a), pilsētas informācijas portālu Ogre24.lv informē Ilze Staģīte.

Pasākuma atklāšana plkst.18.00 ar Ogres Mākslas skolas audzēkņu 2016.gada Zaļās prakses darbu izstādi "Māju sajūtas", kur bērni iedzīvinājuši kultūrvēsturiskās Ogres pilsētas ēkas. Forumā turpinājumā būs plānotāja Ulda Apiņa lasījums par pilsētplānošanu un arhitekts Ervins Krauklis stāstīs par ilgtspējīgu arhitektūru. Pasākumu noslēgsim ar dokumentālo filmu Kuldīgas freskas.

Nelielam ieskatam Uldis Apinis par pilsētplānošanu. Izbūves plāns, ģenerālplāns, teritorijas plānojums - radīti dažādos vēstures periodos, šie dokumenti atspoguļo laikmeta sapni par ērtu un piemērotu vietu dzīvei, darbam un atpūtai. Ieceres, ambīcijas un iespējas, kas projicētas konkrētā vietā- Ogres pilsētā.

Ja 1933.gada Ogres pilsētas izbūves plānā var viegli atpazīt pilsētas struktūru, kāda tā lielā mērā ir arī šodien-ielu tīkls, zaļumu teritorijas, apbūves kvartāli, tad 1967.gada ģenerālplāns krievu valodā ar brīdinājumu - Sekretno ("Slepeni") iemieso padomju varas lozungu - mēs jaunu pasauli sev celsim! Jaunas transporta maģistrāles kā stigas "izcirstas" pilsētas telpā, jaunas rūpnīcas, daudzdzīvokļu namu rajoni un tagad jau aizmirsti objekti -"sadzīves pakalpojumu centri" izraibina plānojuma karti. Paredzēti jauni tilti pār Ogres upi un pirmo reizi pilsētā plānotas vairākas divlīmeņu dzelzceļa šķērsošanas vietas - auto un gājēju tuneļi un satiksmes pārvads Jaunogrē.

1985.gada ģenerālplāns, joprojām slepens un parastam mirstīgajam nepieejams dokuments, jau ir krietni reālistiskāks, pielāgojoties esošajai pilsētas struktūrai, tomēr turpina pilsētas pārveidi par strādnieku pilsētu, ar aprēķinu, ka 2005.gadā pilsētā dzīvos 36 tūkstoši cilvēku. Pilsētas teritoriju plānots palielināt uz apkārtējo teritoriju rēķina, tur paredzot rūpnieciskos objektus.

Mainoties iekārtām, jaunajai situācijai bija jāpielāgo arī plānošanas dokumenti. 1993.gadā izstrādātais plānojums ir 1985. gada ģenplāna korekcija latviešu valodā, paredzot, ka iedzīvotāju skaits vairs tik strauji nepieaugs un vairāk attīstīsies mazstāvu "kotedžu" un savrupmāju būvniecība. Kartē parādās arī pilsoniskās drosmes un entuziasma objekts - dendroloģiskais parks Pārogrē, ko šodien mēs zinām ar Špakovska parka vārdu. 

Īpašumtiesību atjaunošana bijušajiem īpašniekiem, uzņēmumu privatizācija, ekonomiskās grūtības un pašvaldības budžeta iespējas. Demokrātisks plānošanas process, kurā katram ir tiesības izteikties un privātīpašnieku prasības, tāds ir fons 2003.gadā apstiprinātajam Ogres pilsētas teritorijas plānojumam, kurā vēl vairāk pieaug privātās apbūves īpatsvars kopējā pilsētas attīstības vīzijā un parādās jaunas, agrāk nebijušas tendences - jaukta teritorijas izmantošana, miksējot ražošanas un biznesa vai dzīvošanas un biznesa iespējas. Mainās arī pilsētas transporta shēma -jauns tilts pār Ogres upi no Rūpnieku ielas "pārceļas" tuvāk pilsētas centram, joprojām saglabājas iecere par divlīmeņa dzelzceļa šķērsošanu pilsētas centrā ar tuneļa palīdzību. 

2006.gadā apstiprinātais ģenerālplāns ir atbilde uz nekustamo īpašumu tirdzniecības "bumu" un Ogres novada izveidošanos, kas prasa jaunu plānojumu visai novada teritorijai, ko veido Ogresgala pagasts un Ogres pilsēta. Pilsētai no pagasta tiek pievienotas pierobežā esošo dārzkopības sabiedrību "Lašupes" un "Mežmalas" teritorijas un vēl vairāk pieaug savrupmāju apbūvei paredzēto teritoriju platība.

2012.gada teritorijas plānojums atkal ir atgriešanās realitātē pēc nekustamo īpašumu tirgus "burbuļa" plīšanas. Daudzas apbūves teritorijas atkal kļūst par lauksaimniecības vai mežu teritorijām, bet gandrīz pusgadsimtu sapņotais sapnis par drošu dzelzceļa šķērsošanu un jaunu tiltu pār Ogres upi paliek.

Atskats vēsturē ir svarīgs, lai saprastu, kur esam šobrīd un kādu procesu rezultātā tas ir noticis, taču vēl svarīgāk ir domāt par pilsētas attīstību nākotnē. Globālās problēmas - iedzīvotāju migrācija, sabiedrības novecošanās, pilsētu sarukšana skar un skars arī mūs.
    
Pasākumu organizē: Ogres Attīstības Biedrība. Finansē: Valsts Kultūrkapitāla fonds. Vietējiem atbalstītāji: Foto klubs "Ogre", Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Ogres Mākslas skola, uzņēmumi "Fazer", "Digitālā Pele" un "Ocafé".