Ogres kultūras centrs darbojas pilnā sparā 

Kā pilsētas informācijas portālu Ogre24.lv informēja p/a "Ogres novada kultūras centrs" sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Tribocka, janvārī, ko atzīmē kā kultūras nama dzimšanas dienas mēnesi, Ogrē bija ieradušies šīs ēkas projekta autori Oļgerts Krauklis un Biruta Burčika, lai kopā ar tagadējo nama saimnieci Antru Purviņu apskatītu ēku, kas jau teju trīs gadu desmitus kalpo par mājvietu gan kuplajam Ogres amatierkolektīvu pulkam, gan arī ikdienā pulcē kultūras cienītājus.

"Ir gandarījuma sajūta, ka objekts eksistē un dzīvo savu dzīvi...," atzīst abi arhitekti.

"1988.gada 23.janvārī no vecā kultūras nama Rīgas ielā 15 atvadījās mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, lai jautrā gājienā mūzikas pavadījumā dotos uz jauno rajona kultūras namu. Tāds šis ilgi un grūti tapušais nams pilsētas centrā, iepretim dzelzceļa stacijai, sagaidīja savus saimniekus un viesus. Tagad tas darbojas pilnā sparā, solīdams daudz patīkamu brīžu visiem, kuri to apmeklē," – tā par Ogres pilsētas vēsturisko notikumu savulaik rakstīja avīžu slejās.

Kā atminas arhitekti, Ogres Kultūras nama būvniecība bijusi liela izšķiršanās. "Tajā laikā bija zināms duālisms. Nama būvniecība sakrita ar laiku, kad nodibinājās trikotāžas kombināts, kas, protams, bija ar savu ietekmes sfēru. Kombinātam bija sava administratīvā ēka ar tikpat lielu skatītāju zāli kā kultūras namam, un visu laiku valdīja sacensība – kurš būs vinnētājs. Bija jāizšķiras, vai būvēt tuneli, lai iedzīvotāji varētu pārvietoties uz staciju un lai nebūtu jākāpj pāri sliedēm, vai būvēt kultūras namu. Svaru kausi nosvērās par labu kultūras namam. Un tas bija pareizi un apsveicami, jo kultūra ir tāda lieta, ko nevar ne nopirkt, ne aizņemties – tā vai nu ir, vai nav. Līdz ar to nama būvniecība ir zināms ieguvums visiem. Kultūra pastāv, kultūras centrs izstaro labdabīgu auru, kas ietekmē apkārtējo vidi un cilvēkus," saka Oļģerts Krauklis.

Oļegrtam Krauklim kultūras nozare nav sveša. Kā latviešu skatuves primadonnas Almas Ābeles un aktiera Nikolaja Kraukļa dēls, viņš vecā Dailes teātra aizkulises redzējis jau no mazotnes. Kā pats savulaik teicis – daļēji dzīvojis mājā, daļēji – teātrī.

"Kultūra ir vajadzīga. Cits jautājums, cik daudz vajadzīga. Bet, ja cilvēkam ir tā īpašība būt ar dzīves izpratni, bez kultūras nav iespējams. Tā ir tāda neatņemama cilvēka sastāvdaļa, bez kuras viņa eksistence pārvēršas par eksistēšanu eksistēšanas dēļ. Bez kultūras dzīvot nevar!" uzsver Krauklis.

Arhitekte Biruta Burčika atzīst, ka 2014.gadā, kā pati saka, "uz savu roku" atbraukusi uz Ogri apskatīt kultūras nama ēku. Jau toreiz redzētais esot priecējis, un gandarījuma sajūta ir arī tagad, jo nams pulcē cilvēkus, darbs notiek.

"Ir laba sajūta. Konstatēju, ka lielā zāle nemaz nav tik ļoti cietusi no laika zoba. Manuprāt, tieši zāles namam ir lielākā vērtība – lielā un mazā, kā arī deju zāle. Jo ir telpas, kur sapulcēties cilvēkiem. Kad biju ieradusies 2014.gadā, lielajā zālē notika kāds pasākums, mazajā zālē aktīvi darbojās bērni. Māja dzīvo! Man ir gandarījums! Nevaru neko sev pārmest. Protams, daudz ko varēja izdarīt labāk, to var vienmēr. Un, atzīšos, esmu arī gandarīta, ka beidzot ogrēnieši un pilsēta izjūt to priekšlaukuma kļūdaino risinājumu, kas savulaik tika uzspiests man. Bet ir radusies cerība un pārliecība, ka to vēl var mainīt," atzīst Biruta Burčika.

Arhitekti bez kritikas savam darbam neiztiek. Vislielākās diskusijas ir tieši par kultūras centra priekšlaukumu. Toreiz finanšu līdzekļu taupīšanas nolūkos nācies atteikties no idejas par stāvvietas būvniecību zem kāpnēm.

"Te arī daudz kas noticis tā, kā tam nevajadzēja būt. Sākotnēji iecere bija priekšlaukumu veidot ļoti līdzenu, ar nelielu pacēlumu, zem kura tiktu veidota autostāvvieta kādām 80 mašīnām. Diemžēl ideja tika "nogriezta" – par dārgu! Lai gan toreiz tas būtu maksājis piecreiz lētāk nekā šodien," skaidro Krauklis. Arhitekts atzīst, ka šobrīd kāpnes ietekmējis laika zobs, jādomā par to demontāžu. Nepieciešams aktualizēt arī sākotnējo ideju par stāvlaukuma būvniecību. "Tas būtu ieguvums gan iedzīvotājiem, gan pilsētvidei, jo mašīnas tagad nav kur likt, to ir daudz, un situācija ir neatgriezeniska," secina Krauklis.

"Patiesi, šodien jautājums par stāvlaukumu un kultūras centra priekšlaukuma pārbūvi ir aktuāls. Jāuzver, ka tas ir viens no dienas kārtības jautājumiem arī pašvaldībā," saka Antra Purviņa, Ogres novada Kultūras centra direktora pienākumu izpildītāja. "Tiekoties ar arhitektiem, rastas daudzas atbildes uz jautājumiem par nama ēku. Kā izrādās, centrālo kāpņu risinājums ir bijis pavisam savādāks, bet ikdienas praksē finanšu trūkums bieži vien spēj sagraut labas ieceres, un projekts 1988.gadā tika realizēts, vadoties pēc tā laika iespējām. Tomēr jānovērtē arhitektu profesionālais darbs, jo laiks, kad centra ēka tapa, bija ar citām prasībām – tajā laikā automašīnas bija retajam, bet arhitekti spēja jau toreiz analizēt un ņemt vērā attīstības tendences. Šodien kultūras nozare Ogrē ir pārmaiņu priekšā, un mums ir jādomā, gan kā veidot kvalitatīvu kultūras piedāvājumu, gan kā nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu norises vietu, šajā gadījumā – modernu kultūras centru. Mēs esam blakus Rīgai, esam starpnovadu centrs, un mūsu iespēja un mērķis ir piesaistīt pēc iespējas plašāku auditoriju. Lai to nodrošinātu, mums jābūt ar kvalitātes zīmi visas jomās," uzsver Purviņa.

Janvāra beigās Ogres Kultūras centrs ar diviem pašdarbnieku lielkoncertiem nosvinēja savas pastāvēšanas 28.gadadienu. Šodien zem kultūras centra jumta pulcējas 20 kolektīvi, vairāk nekā 1300 pašdarbnieku. Daži no kolektīvu vadītājiem Ogres Kultūras centru par savām mājām sauc 28 gadus.

Ilzes Miezeres vadītajai studijai "Svilpastes" šī ir 28.sezona. "Savā attīstībā esam auguši kopā ar kultūras centru," uzsver Ilze. "1988.gadā sāku strādāt ar deviņiem bērniem, šodien esam 112. Laiks, protams, bijis piepildīts. Kad paskaties atpakaļ, šķiet, ka mazs brīdis pagājis, bet patiesībā tie ir daudzi gadi. Ja pirmajos gados mums bija divi koncerti sezonā, tad šodien koncerti ir ik nedēļas nogali, vēl ir arī konkursi un starptautiskie braucieni. Esam gājuši plašumā un vairumā," saka Miezere. "Kā vēsta teika par Rīgu, kas nekad nav gatava, vēlu arī kultūras centram nekad nebūt gatavam – lai ir, ko uzlabot, pilnveidot un attīstīt!"

Jānis Kaijaks, Ogres Tautas teātra vadītājs: "Pašdarbnieki ir apbrīnojami cilvēki – paši visu dara, turklāt nevis tāpēc, ka liek, bet tāpēc, ka mīl. Gribu novēlēt, lai šis entuziasms nepazustu. Iedomājieties, Ogres Kultūras centrā darbojas vairāk nekā 1300 pašdarbnieku! Visa Dziesmu un deju svētku kustība balstās uz pašdarbnieku entuziasmu, un būtu skaisti, ja šis entuziasms pārņemtu visu valsti ne tikai kultūras sfērā. Novēlu, lai jaunajai kultūras centra vadībai izdodas realizēt ieceres un projektus, par ko šodien tiek diskutēts, un lai kultūras dzīve mums kļūst arvien bagātāka, daudzveidīgāka un skaistāka."

Uz sarakstu