Ogres slimnīca: Slimnīcas savā starpā cīnās par ārstu piesaistīšanu

Ogre24.lv
Ogres slimnīca: Slimnīcas savā starpā cīnās par ārstu piesaistīšanu

Slimnīcas savā starpā, iespēju robežās piedāvājot lielāku atalgojumu, cīnās par ārstu piesaistīšanu, aģentūru LETA informēja Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.

Širovs uzskata, ka darba apstākļi visās Latvijas slimnīcās esot vienādi, pēc Eiropas Savienības finansējumu apgūšanas visas slimnīcas lielākoties ir izremontētas, perifērijā nav tādas situācijas, ka kaut kur bruktu sienas vai būtu vecas aparatūras. Ar to piesaistīt nav iespējams. Neviens nevēloties dežūrēt neatliekamajā palīdzībā, bet tiek stiprināta ambulatorā palīdzība.

Viņš minēja, ka ļoti slikta situācija ir ar dzemdību speciālistiem, jo ambulatorajā pieņemšanā var nopelnīt ļoti lielu naudu un nav jādežūrē pa naktīm, kā arī darbs nav saistīts ar tik lielu risku. Dzemdību speciālistam ir jāuzņemas atbildība gan par māmiņu, gan bērnu. Dežūras tiek nodrošinātas daļēji ar rezidentu palīdzību.

Ļoti lielas problēmas ir arī ar interniem un anesteziologiem. Ja Pierīgā līdz šim slimnīcas to ļoti viegli kompensēja, jo, piemēram, Ogres slimnīcā daudzi dežūrspeciālisti brauc no Rīgas, tagad pašlaik tas kļūst ar vien grūtāk, jo ārstu skaits samazinās.

"Uzskatu - ja rezidentam ir valsts apmaksāta izglītība, tad vajadzētu noteikt, ka viņam vismaz trīs gadus ir jāstrādā valsts slimnīcā. Ja būtu tā, ka cilvēks varētu izvēlēties, man nebūtu iebildumu - mācies par savu naudu un ej strādāt, kur vien vēlies," domā Širovs.

Viņš atklāja, ka 16 gadus, kopš vada šo slimnīcu, tā katru gadu rakstījusi pieprasījumu - informāciju ministrijai ar nepieciešamo ārstu sarakstu. Taču visu šo gadu laikā nav saņēmusi nevienu ārstu, ko pieprasījusi. Līdzīga situācija ir arī citās slimnīcās.

Slimnīcas pārstāvji jau tad, kad topošais ārsts no tuvākās apkārtnes vēl mācās, veic ar viņu pārrunas, lai jau studiju laikā viņš piestrādātu slimnīcā - sākumā par māsiņu, tad ārstu palīgu. Tā slimnīca mēģina piesaistīt sev jaunus cilvēkus.

"Šobrīd situācija ir tāda, ka pat ar dzīvokļa piešķiršanu ārstus piesaistīt nevar. Slimnīca speciāli šim nolūkam iegādājās divu istabu dzīvokli. Taču dzīvokļa īres maksa ir augsta, tāpēc cilvēki uzskata, ka izdevīgāk piešiem ir iegādāties savu īpašumu, ņemot kredītu," atklāja Širovs.

Viņš uzskata, ka ir jādod cilvēkiem iespēja strādāt un nopelnīt ne tikai Rīgā, bet arī tur, kur cilvēki dzīvo, - provincē.

"Tā kā valstī turpina stiprināt ambulatoro palīdzību, stacionārie resursi - tie vecie kadri, kas kādreiz (pirms apmēram 20 gadiem) strādāja stacionārā, - ir diezgan novecojuši, un jaunie ļoti maz nāk strādāt slimnīcā - viņi izvēlas vieglāko ceļu - strādā ambulatorā aprūpē, strādā tikai darba dienās, naktis un brīvdienas viņiem ir brīvas, kā arī par to saņem lielāku atalgojumu," atklāja Širovs.

Pensijas un pirmspensijas vecuma ārsti, protams, arī strādā Ogres rajona slimnīcā. Piemēram, Ogres rajona slimnīcā bija palicis tikai viens anatoms, viņš aizgāja pensijā, tagad slimnīcā šādas funkcijas vairs vispār nav. Arī narkologs ir pensijas vecuma - viņš aizies, slimnīcā arī šīs funkcijas vairs nebūs.

"Cilvēki ir neapmierināti, ka nav speciālistu. Taču paši speciālisti strādā savu iespēju robežās, braukājot pa trīs vai četrām darba vietām. Taču tas nozīmē, ka speciālists nav konstanti vienā vietā un nevar tikt nodrošināta pakalpojumu saņemšana. Ar katru gadu situācija paliek ar vien sliktāka," piebilda Širovs.

Kā ziņots, rezidentu piesaistē reģionālās medicīnas iestādes darba un sadzīves apstākļu ziņā var konkurēt ar Rīgu, šādu viedokli raidījumam "LNT Ziņu TOP 10" pauda "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības" valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.

Šajā apvienībā vairāk nekā puse ārstu jeb 55% ir pirmspensijas vecumā. Jaunākajam ārstam ir 30 gadi, vecākajam - 77. Pēc pāris gadiem slimnīcām vajadzēs apmēram 20 jaunus ārstus.

Apvienības vadība regulāri braukā uz Rīgu, lai pierunātu rezidentus strādāt Balvos un Gulbenē. Līgumus izdevies noslēgt ar astoņiem jaunajiem ārstiem, kas piestrādā slimnīcā vairākas reizes mēnesī.