Palīdzam pārziemot košumdārzam
Nevajag skriet pakaļ katrai lapai puķu dobē, saka paraugdārza "Saulesķirši" saimniece Velta Breidaka. Lai augi labi pārziemotu, jāvēro, kā tas notiek dabā, – kailu zemi augiem nevar atstāt, visiem gribas sedziņas.
Tik sausu rudeni, kāds ir šis, Velta Breidaka neatceras. Tas būs pārbaudījums arī augiem, spriež dārzniece, jo, kamēr daudzi saimnieki priecājās par siltumu, puķes un krūmi cieta no ūdens trūkuma. Citus gadus rudens ir slapjākais gadalaiks un mitruma netrūkst, tāpēc grūti iedomāties, ka tik vēlu jālaista dārzs.
Viņa savā dārzā centusies laistīt, cik var, galvenokārt hortenzijas, mūžzaļos rododendrus, īves, magnolijas u.c. Lai labāk pārziemotu, patlaban pirms ziemas ieteicams aplaistīt augus, kas arī ziemā ir zaļi, – rododendrus, bukšus, tūjas. Der arī apskatīt, vai laistot augu saknēm nav noskalojusies augsne.
Mauriņu saimniece pēdējoreiz pļāvusi oktobra vidū, un tas, šķiet, vairs nebūs jādara. Taču lapas gan jānogrābj regulāri.
Ziemcietes nesteidzina un mulčē
Velta savu dārzu ziemai gatavo vairākos piegājienos. Daudzi augi šogad aktīvi turpināja augt, piemēram, rozes pat ziedēja, peoniju lapas zaļoja. Dārzniece ikreiz novāc tikai pilnībā atmirušos lakstus. Ļauj augam netraucēti ieiet ziemošanā, nenodarot tam pāri. Ziemcietēm sakņu zonā uzber mulčas kārtiņu. Nedrīkst lakstus un lapas nogrābt un atstāt kailu dobi.
Apkārt lavandu krūmiņiem viņa uzber mulču, bet augu apgriež tikai pavasarī, reizēm atstājot vien sprīdi garus stumbriņus. Lavandas zied bagātīgi un kupli, jo stādītas sausā un saulainā vietā. Tām kaitē regulāra mēslošana un laistīšana, jo izlutinātie augi aukstajā laikā iet bojā.
Heihērām uzklāj mizu mulčas vai kūdras kārtiņu. Tās var audzēt arī podos un glabāt pagrabā. Ehinācijām uzber nedaudz grants un piesprauž mietiņu, jo tās mostas vēlu un pavasarī pats dārznieks var augu nomīdīt vai izravēt. Kastaņlapu rodžersiju pēc lielo lapu zaudējuma arī vajag piesegt. Budlejas, kas ir dekoratīvs krūms un katru gadu ataug kā ziemciete, uzskata par sevišķi cimperlīgu augu. Tam uzber 30 cm biezu augsnes, mulčas, kūdras vai lapu kalniņu. Jukas vēlas sausumu, tāpēc lapu rozeti savāc pušķī un piesien egļu zarus. Tādiem sausummīļiem kā eremūrs un knifofija var uzlikt plastmasas podu un pēc tam piesegt. Pamatnoteikums sedzot – lai augs neizsūt, lai ir laba ventilācija un nesākas pelējums. Knifofijas var arī izrakt un pārziemināt pagrabā. Ķīnas miskantes vēlas, lai ziemā saknes būtu apsegtas. Vairākums citu tā saukto graudzāļu nav īpaši jāsedz. Šogad modernos brūnos grīšļus un citus pirmoreiz iegūtos smilgveidīgos dārzniece ziemina pagrabā. Tomēr jāņem vērā, ka daļa var nepārziemot.
Podos stādītās ziemcietes (hostas, Zībolda laimiņus, astilbes) var glabāt pagrabā vai ierakt podu dārzā vai neapkurināmā siltumnīcā. Tas sevišķi patiks augiem sausummīļiem. Papildus var uzklāt skujas un agrotīklu.
Ziemzaļos tin un ēno
No sniega svara skujeņi neizgāzīsies, ja zarus aptīs ar diegu vai makšķerauklu. Šie augi saulē mēdz apdegt un var pat iet bojā, tāpēc dārzniece iesaka jutīgākos pirms sala iestāšanās aptīt ar agrotīklu. Tagad visus skujeņus bagātīgi aplaista un saknēm uzber mulču. Lielāka auguma tūjām, eglītei "Conica" Velta gatavo vairogu – priekšā iedur stabilu mietu un pie tā piestiprina kādu no veikalos nopērkamajiem lētajiem niedru vai salmu pinumiem. Lielie skujeņi, arī dzīvžoga tūjas krietni jāsakrata un pēc iespējas jānobrucina atmirušie dzinumi lapotnes iekšpusē.
Bukšus aptin ar vairākās kārtās saliktu agrotīklu. Ja no augiem veidots dzīvžodziņš, var apklāt visus uzreiz. Ziemeļu pusē stādītus, no saules stariem pilnīgi pasargātus bukšus un citus skujeņus nevajag apsegt.
Viršiem un ērikām uzber skābo kūdru un noteikti uzklāj egļu zarus. Zemās dārza acālijas aptin ar divās kārtās saliktu agrotīklu un uzliek skujas. Tad šie cimperlīgie augi skaisti ziedēs katru gadu.
Magnolijas, kamēr to augums ļauj, spirālveidā aptin ar agrotīklu. Kad tās ieaugušas, saknēm tikai uzber mulčas kārtu (pavasarī to atrauš, lai augsne ātrāk iesilst un augs gatavojas ziedēšanai).
Hortenzijas podos un dārzā
Ziemošanai pagrabā pirmos ienes lielos augus, kas stādīti podos. Vienas no tām ir saimnieces mīlules liellapu hortenzijas. Taču šogad sals uznāca tik strauji, ka hortenzijas apsala. Velta stāsta, ka tas atkal būs eksperiments – bojā neaizies, bet grūti prognozēt, kā ziedēs.
Dārza hortenzijas dārzniece apgriež pavasarī. Tagad noņem tikai ziedus, kas šogad nosala agri un nepaguva izrādīt rudenīgo skaistumu, kaut gan laiks bija jauks.
Hortenzijas un populārākos dekoratīvos krūmus īpaši ieziemot nevajag. Ja gribas rosīties dārzā, augiem var uzbērt kompostu, satrūdējušus kūtsmēslus, kūdru un mizu mulču. Labumus augi varēs izmantot pavasarī, tiklīdz modīsies.
Krāsainās hortenzijas, kuras aug dārzā, sasien buntītē un apsien ar egļu zariem, aptin ar agrotīklu vairākās kārtās. Var vispirms tīt agrotīklā, tad apņemt ar zariem. Hortenzijas var arī pieliekt un tad apsegt.
Daudzi šoruden sūdzas par žagatu pārāk lielu aktivitāti, kas plosās pa dobēm. Tāpēc irdenajiem segumiem der uzlikt pa skujai, lai putni neizkašņā un neizrausta.
Rozes
Rozes Velta griež tikai pavasarī, jo tagad stumbri vēl dzīvības pilni. Rudenī apkārt sakņu kakliņam uzber komposta, kūtsmēslu vai dārza augsnes kalniņu. Kad sākas sals, uzklāj skujas. Virszemes daļas drīkst krietni apsalt, jo ataugs un ziedēs tik un tā. Jo īpaši dzīvelīgas ir Veltas mīļotās floribundrozes.
Vīteņrozes, kas zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, pieliec pie zemes. Kad sākas sals, uzklāj skujas, agrotīklu.
Segumu nevajag noņemt agri, līdz ar pirmajām siltajām pavasara dienām. Segumu atstāj aptuveni tik ilgi, līdz sākušas ziedēt forsītijas.
Augststumbra rozes saimniece iesaka glabāt pagrabā, nevis riskēt, pieliecot un atstājot dārzā. Šim nolūkam rozes var stādīt lielos podos vai rudenī izrakt un ielikt podā, bet pavasarī atkal stādīt dobē.
Rozes nedrīkst pārsiltināt, jo tas nereti ir bīstamāk par salu.
Katram savi materiāli
Klimats Latvijā dažādās vietās stipri atšķiras. Dažviet augi labi pārziemo nepiesegti, savukārt citur stipri cieš salā. Arī materiālus segšanai der izvēlēties atbilstīgi tam, kas apkārtnē dabūjams. Labas ir gan priežu, gan egļu skujas, gan vairākkārtīgs agrotīkls, gan lapas un niedres. Priežu skujas saspraužot apkārt augam, var pat veidot dekoratīvas kompozīcijas dobē, tukšajā puķu traukā.
Augu sakņu daļas piesegšanai Velta par labāko materiālu uzskata sausu mizu mulču. Rozēm noder arī speciālā kūdra ieziemošanai, taču mizu mulča ir gaisīgāka, to neaizpūš vējš, turklāt lētāka, tāpēc saimniecei patīk labāk.
Veltas skatījumā, labs un lēts materiāls ir bērzu lapas. Tās nesablīvējas, ir augiem tīkamas. Lai vējš neaizpūš, uzliek kādu skuju. Arī akmeņdārza cimperlīgajiem augiem viņa uzbērusi bērza lapas un gatavojas klāt agrotīklu, lai neaizpūš. Taču, viņasprāt, labāk būtu rīkoties otrādi, lai pavasarī mazās lapas nevajadzētu izkasīt no akmeņu spraugām.
Der iegādāties mulčas un kūdras rezervi. Arī ziemā dārzniece ik pa laikam apseko dārzu un skatās, vai kaut kam nav jāuzber papildus, it sevišķi pavasarī, kad uznāk stiprs kailsals un sīpolpuķes jau izbāzušas asniņus. Lai atcerētos konkrēto vietu, piemēram, liliju dobē pēc lakstu novākšanas Velta iedur zemē mietiņu.
Mulču augiem ber pēc tam, kad augs aplaistīts. Tā gan aizsargās no sala, gan saglabās mitrumu augsnē.
Laiks eksperimentiem
Var izmēģināt arī tādu augu pārziemināšanu, kurus parasti audzē kā viengadīgus. Pērn Veltai izdevās pagrabā saglabāt lielās skaistules verbēnas, un šovasar tās ziedēja sevišķi krāšņi. Tagad saimniece nolēmusi pagrabā ienest arī gauras. Taču viņa atgādina, ka tie ir tikai eksperimenti un rezultātu nevar garantēt.
Raksts tapis sadarbībā ar
Uz sarakstu
