Partiju pārstāvji neizslēdz iespēju nākamās Saeimas vēlēšanas rīkot pavasarī
Lai jaunā valdība varētu savlaicīgi gatavot nākamā gada valsts budžetu, nākamo Saeimu vēlēšanas varētu pārcelt no rudens uz pavasari, veicot attiecīgus grozījumus Satversmē, šādu iespēju aģentūrai LETA pieļāva aptaujātie partiju pārstāvji.
Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis aģentūrai LETA atzina, ka par šādu iespēju jau esot runāts. Viņš pieļāva, ka šā gada scenārijs ar budžeta veidošanu varētu atkārtoties, tādēļ tādā gadījumā Saeimas vēlēšanu pārcelšana uz agrāku laiku varētu būt vēlama."Pašlaik visi iet uz budžeta samazinājumu slēpšanu, tādēļ budžeta veidošana ir apgrūtināta. Savukārt, ja būs attīstības budžets, tas var tikt nepamatoti paaugstināts pirms vēlēšanām," skaidroja Kučinskis. Politiķis norādīja, ka vēlēšanu laika pārcelšanai neredzot nevienu mīnusu, un neizslēdza iespēju, ka viņa partija varētu kaut kad šādas izmaiņas arī rosināt.
Apvienības "Vienotība" Saeimas deputāta amata kandidāts Olafs Pulks (JL) aģentūrai LETA sacīja, ka šādās izmaiņās varētu būt zināma loģika, kaut gan tas nebūtu tik viegli izdarāms, jo jāmaina Satversme un tam nepieciešamas daudzu deputātu balsis.
Pulks atzina, ka neesot īsti pareizi, ka budžets tiek pieņemts sasteigti un gada sākumā, kad jau sācies nākamais finanšu gads. Pēc viņa domām, Saeimas vēlēšanu laiku varētu pārcelt, un viņš to atbalstītu.
Pēc partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Saeimas frakcijas vadītājas Annas Seiles domām, šāds priekšlikums būtu apspriešanas vērts, kaut gan, viņas ieskatā, zināmā mērā tā esot pašreizējā momenta ideja un citu gadu varētu situācija būt savādāka.
Seile arī pauda nelielas bažas, ka pavasarī, kad būs sējas laiks, daudziem lauciniekiem varētu nebūt vaļas doties uz vēlēšanām. "Tomēr tas ir apspriešanas vērts, un mēs to drīz izvērtēsim frakcijā un partijas valdē," teica deputāte.
Piesardzīgāks pret pārmaiņām bija Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš norādīja, ka šādai idejai par vēlēšanu laika pārcelšanu būtu jābūt stingri pamatotai.
"Neredzu lielas problēmas arī tam stāvoklim, kā ir tagad, un nezinu, vai viens mēnesis turp vai atpakaļ kaut ko izmainīs. Ja nolems kaut ko mainīt, tad nolems," sacīja Brigmanis, piebilstot, ka pret šo ideju esot neitrāls.
Savukārt apvienības VL-TB/LNNK deputāts Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka nacionālajai apvienībai kā nacionāli konservatīvai organizācijai kopumā ir negatīva attieksme pret izmaiņām Satversmē katru reizi, kad parādās politiski "spiedīga" vajadzība to darīt. "Satversme ir solīds Latvijas Republikas valstisko uzbūvi regulējošs dokuments, kura raustīšana īslaicīgas politiskās modes vārdā nav pieļaujama," norādīja deputāts.
Vienlaikus Rasnačs neizslēdza iespējamu diskusiju par valsts budžeta gada sākuma pārcelšanu uz 1.aprīli, kā tas ir daudzās citās valstīs un kā tas bijis arī Latvijā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. "Tad pazūd budžeta projekta izstrādes pēdējā brīža kalendārā sakritība ar Saeimas vēlēšanām," savu nostāju skaidroja politiķis.
Arī "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis piekrīt, ka parlamenta vēlēšanas rudenī no budžeta plānošanas un pieņemšanas viedokļa nav tas pateicīgākais laiks, jo tas nozīmē, ka budžeta apstiprināšanas process būtiski iekavējas, ņemot vērā, ka budžetu iesniedz un apstiprina jaunā Saeima. Turklāt jaunajiem deputātiem un arī valdības ministriem ne vienmēr izdodas ātri iejusties "jaunajās kurpēs", īpaši, ja darba process jāsāk ar tik atbildīgu lietu kā valsts budžeta apstiprināšana.
Viņaprāt, no prognozētības un finanšu plānošanas perspektīvās valsts, uzņēmēju un iedzīvotāju līmenī budžets vēlēšanu gadā būtu jāapstiprina līdz 1.oktobrim, kas nozīmētu vēlēšanas pārcelt uz pavasari vai vasaru. "Risks, ka tiek pieņemti nepārdomāti un populistiski lēmumi attiecībā uz vēlēšanu gada budžeta izdevumiem, ir vienlīdz liels abos gadījumos. Ja vēlēšanas ir pavasarī, gada otrajā pusē vēl var censties saglābt situāciju, bet rudenī vairs jau mainīt neko nevar un var konstatēt faktu par aizvadīto gadu," sacīja Rudzītis.
Savukārt "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts uzskata, ka Saeimas vēlēšanu datuma pārnese ir racionāls priekšlikums, jo šis gads pierāda, ka Saeimas vēlēšanas pavasarī rīkot būtu labāk nekā rudenī. "Laikā, kad ir nepieciešamas būtiskas, bet nepatīkamas budžeta reformas, neviens politiskais spēks nav gatavs strauji zaudēt vēlētāju balsis tieši pirms Saeimas vēlēšanām," savu nostāju par labu vēlēšanu norises pārbīdei pamato Stikuts.
Viņš gan atzīst, ka teorētiski jaunā Saeima šogad varēs pieņemt nākamā gada budžetu, bet tas vienlaikus nozīmē, ka nevarēs laicīgi izsludināt, piemēram, būtiskas nodokļu izmaiņas, lai uzņēmēji un darba ņēmēji varētu bez stresa pielāgoties jauniem apstākļiem. Turpretī pavasarī ievēlēta Saeima varētu mierīgi izveidot valdību, kas līdz rudens sesijai varētu sagatavot budžetu nākamajam gadam un vēl to pielabot pēc nepieciešamības.
Satversmes 11.pants noteic, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā sestdienā.
Uz sarakstu
