Pētnieki Ogres apkārtnē trīs vidusskolas iesaka reorganizēt par pamatskolām, bet vēl trīs - par sākumskolām
Pētnieki iesaka Ogrē attīstīt valsts ģimnāziju un 1.vidusskolu, kur kopā ar potenciālajiem jaunpienācējiem kopējais pilsētas vidusskolēnu skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 100 skolēniem, sasniedzot 482 vidusskolēnus. Ogres skolās varētu ieplūst vidusskolēni no reorganizējamās Ikšķiles, Ropažu, Suntažu, Madlienas un Ķeguma vidusskolas, liecina pētnieku aplēses.
Lai arī Ogres demogrāfiskā situācija ir nedaudz labāka nekā valstī kopumā, tomēr skolēnu skaits nav pietiekams esošo trīs vispārējās vidējās izglītības iestāžu uzturēšanai. Lai arī Jaunogres vidusskolā ir augstāks OCE indekss nekā 1.vidusskolā, šī skola pašlaik spējusi piesaistīt daudzkārt mazāk vidusskolēnu, tāpēc pētnieku ieskatā tā jāreorganizē par pamatskolu.
Neraugoties uz to, ka Ikšķiles novads ir viena no turīgākajām Latvijas pašvaldībām, turklāt ar augošu iedzīvotāju skaitu, kas ietekmē arī skolēnu skaitu, pētījumā veiktā padziļinātā analīze norāda, ka nav pamata uzskatīt, ka pārskatāmā nākotnē (līdz 2030.gadam) Ikšķiles vidusskolai 10.-12.klases posmā izdosies gandrīz trīskāršot skolēnu skaitu, kas būtu nepieciešams, lai vidusskolas uzturēšana šeit būtu ekonomiski pamatota. Galvenais iemesls tam ir Pierīgas pašvaldībām raksturīgā tendence skolēniem pēc sākumskolas vai pamatskolas beigšanas mācības turpināt Rīgas (Ikšķiles gadījumā - arī Ogres) ģimnāzijās vai vidusskolās. Ņemot vērā minēto, Ikšķiles vidusskola būtu jāreorganizē par pamatskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka vidusskolēni turpinās mācības Salaspils vidusskolā, Ogres vidusskolā vai ģimnāzijā, bet daļa skolēnu izvēlēsies turpināt mācības kādā no Rīgas skolām.
Nepietiekamā un rūkošā skolēnu skaita dēļ Ropažu vidusskolu pētījumā ieteikts reorganizēt par sākumskolu, jo arī pamatskolas posmā skolēnu skaits nav pietiekams, attīstības scenārijā paredzot, ka puse vidusskolēnu izvēlēsies turpināt mācības Ogres vidusskolā vai ģimnāzijā, bet pārējie - Siguldā vai kādā no Rīgas skolām.
Depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Suntažu vidusskolu ieteikts reorganizēt par pamatskolu. Vidusskolas vecuma bērni skoloties varēs kādā no skolām Ogrē.
Depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Madlienas vidusskolu būtu jāreorganizē par sākumskolu, jo arī te pamatskolas posmā skolēnu skaits ir vairākas reizes mazāks nekā nepieciešams. Pētījuma autori paredz, ka lielākā daļa vidusskolēnu varētu mācības turpināt Skrīveru vidusskolā, bet divi skolēni no Lauberes - kādā no skolām Ogrē, kam ir lielāka vilkme un izglītības un pakalpojumu dažādība.
Skolēniem no Lauberes Ogres sasniedzamību uzlabotu pētījuma autoru ieteiktā autoceļa V920 posma no Lauberes līdz autoceļam P8 asfaltēšana.
Tādu pašu iemeslu dēļ Ķeguma Komercnovirziena vidusskolu iesaka reorganizēt par sākumskolu. Relatīvi augstais obligāto centralizēto eksāmenu indekss šajā gadījumā nedrīkst tikt uzskatīts par argumentu vidusskolas un pamatskolas posma saglabāšanai, jo nav cerību, ka skola spēs nodrošināt tādu skolēnu skaitu, kas šajā ģeogrāfiskajā atrašanās vietā - starp diviem citiem nozīmīgiem centriem - būtu nepieciešams, lai šo izglītības posmu uzturēšana būtu ekonomiski pamatota. Pētījuma autori paredz, ka lielākā daļa - 30 vidusskolēnu - mācības turpinās Lielvārdē, bet 14 to varētu darīt kādā no skolām tikai nedaudz tālākajā Ogrē, kam ir lielāka vilkme un izglītības un pakalpojumu dažādība.
Lai arī Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā pašlaik skolēnu skaits nav pietiekams, to pētnieku ieskatā ir vērts mēģināt saglabāt, jo skolai ir potenciāls piesaistīt skolēnus no reorganizējamās Jumpravas un Ķeguma vidusskolas. Vidusskolēnu skaitam, iespējams, sasniedzot 114, tas jau tuvotos tādam, kas konkrētajā ģeogrāfiskajā situācijā vidusskolai būtu ekonomiski pamatojams. Par skolas nākotni varētu lemt pēc trijiem gadiem atkarībā no tā, vai prognozes par skolēnu piesaisti no reorganizētajām vidusskolām ir īstenojušās, norādīts pētījumā.
Ņemot vērā, ka priekšlikumi optimālajam vidusskolu tīkla modelim pētījuma darba grupai bija jāizstrādā līdz 2017.gada septembra beigām, izmantoti dati, kas bija pētnieku rīcībā pētījuma sešu mēnešu tapšanas laikā - skolēnu skaits un deklarētās dzīvesvietas adreses (no VIIS sistēmas) 2016./2017.mācību gada sākumā, bet vidusskolas obligāto centralizēto un dabaszinātņu eksāmenu indeksa aprēķinā izmantoti dati par katru skolēnu, kas tos bija nokārtojis 2015./2016.mācību gada laikā. Modelī analizētas tikai tās valsts, pašvaldību vai augstskolu dibinātās vispārizglītojošās vidusskolas un ģimnāzijas, kas realizē vispārējās vidējās izglītības dienas programmu. Skolēnu skaits atbilst 10.-12. klašu skolēnu skaitam, kas konkrētajā skolā, mikrorajonā vai apdzīvotajā vietā apgūst minēto mācību programmu. Šāda izvēle pamatojama ar neklātienes, vakara vai tālmācības programmas audzēkņu atšķirīgo (nelielo) ietekmi uz migrācijas procesiem un vispārizglītojošo skolu infrastruktūras noslodzi. Modelī prognozētā reorganizējamo vidusskolu skolēnu virzība uz alternatīvām mācību vietām balstīta uz deklarēto dzīvesvietu analīzi, skolu un pašvaldību pārstāvju aptaujām, sasniedzamības iespējām (attālums, ceļu stāvoklis, satiksmes pieejamība), tradicionālajiem sakariem starp apdzīvotajām vietām, attīstības centru vilkmei u.c. faktoriem.
Uz sarakstu
