"Providus" konstatē vairāk nekā 550 slēptās reklāmas gadījumus - visvairāk aģitēts par PLL un SC
Politikas centra "Providus" pētnieki, kas uzrauga slēptās priekšvēlēšanu reklāmas, līdz 22.septembrim medijos saskaitījuši vairāk nekā 550 slēptās reklāmas gadījumus, - šorīt Latvijas Radio sacīja "Providus" pētniece Iveta Kažoka. Visvairāk slēptajās reklāmās popularizēta apvienība "Par labu Latviju" un Saskaņas centrs (SC).
Visvairāk slēptās reklāmas konstatētas krieviski rakstošajos un raidošajos medijos - "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK), laikraksti "Čas", "Vesti Segodnja", sacīja Kažoka un piebilda, ka arī latviešu medijos, piemēram, Latvijas Neatkarīgajā Televīzijā, radio "SWH", arī sabiedriskajos medijos - ir aizdomīgi gadījumi, taču tajos šai "problēmai nav epidēmijas raksturs".Publikācijās un raidījumos parādās daudzu dažādu partiju iespējamās slēptās reklāmas. No kopējā skaita aptuveni 300 gadījumos popularizēta apvienība "Par labu Latviju", ap 150 gadījumos - SC, pa 30 gadījumiem - "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība, citas partijas - atsevišķās epizodēs, uzsvēra "Providus" pētniece. Partijas, kurām ir problēmas ar resursiem, piemēram, PCTVL, šādās publikācijās parādās reti.
Kažoka uzsvēra ka par slēpto reklāmu tiek uzskatīti materiāli, intervijas, raksti, par kurām partijai pietuvināti cilvēki ir maksājuši, bet tas nav norādīts publikācijas beigās.
"Ja izdodas pierādīt samaksas faktu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Ekonomikas policijai ir iespējas saukt vainīgos pie atbildības," sacīja "Providus" pārstāve un piebilda, ka "Providus" nevar pierādīt samaksas faktu, bet var "izgaismot šādus rakstus".
Kažoka piekrīt, ka mediju vadība var noliegt samaksas faktu par publikācijām vai arī akcentēt to kā profesionālu redakcionālu politiku. 'Tas liecina vien to, ka Latvijā ir iespējams nopirkt mediju saturu," uzskata Kažoka.
Viņa nepiekrīt viedoklim, ka "Providus" nebūtu uzskatām kā neatkarīgs vērtētājs, jo saņem finansējumu no Sorosa fonda. "Šis fonds ir viens no finansētājiem, tas nekandidē vēlēšanās, tam nepieder mediji. Šajā monitoringā cenšamies būt maksimāli atklāti," skaidroja Kažoka.
Ja tiktu ņemti vērā šie slēptās reklāmas gadījumi, divām partijām varētu būt problēmas pamatot savus izdevumus priekšvēlēšanu aģitācijai, - tās ir tuvu tam, lai sasniegtu tēriņu griestus, norādīja Kažoka un piebilda, ka diemžēl nav zināms, "kādas summas ir aizgājušas mediju satura pirkšanai".
Jau ziņots, ka politikas centra "Providus" pētnieki, kas uzrauga slēptās priekšvēlēšanu reklāmas, no 13.septembra līdz 19.septembrim medijos bija saskaitījuši 114 slēptās reklāmas gadījumus.
"Paņēmienu ir daudz - var parakstīt memorandu, dāvināt skolai, slimnīcai, pansionātam. Visi rakstīs un slavēs. Vēl var apmeklēt studentus un uzņēmējus. Iespējas ir plašas, vajadzīga tik fantāzija - un mediji gan parādīs, gan uzrakstīs," norāda eksperti.
Kā ziņots, interneta dienasgrāmatu "Providus" slēpto reklāmu monitoringa projekta laikā portālā politika.lv raksta sešu cilvēku kolektīvs.
"Providus" ir pasūtījis profesionālajiem mediju monitorētājiem veikt aizdomīgo gadījumu priekšatlasi. "Tālāk pie darba ķeramies mēs - trīs monitorētāji rūpīgi iepazīstas ar latviešu materiāliem, trīs - ar krievu. Tajos gadījumos, kad visi trīs vienojas, ka konkrētais raksts/sižets patiešām ir aizdomīgs, tas nedēļu pēc publicēšanas/pārraidīšanas nokļūs šajā blogā. Ja nespējam vienoties, tad gadījums tiek atstāts plašākai analīzei monitoringa gala ziņojumā jau pēc vēlēšanām," skaidro "Providus" pētniece Iveta Kažoka.
Slēptā reklāma tiek vērtēta pēc septiņiem kritērijiem.
Uz sarakstu
