Valdības veidošanai Zīle gatavs pamest Eiropas parlamenta deputāta amatu

Foto: LETA
Foto: LETA

"Visu Latvijai" un "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) apvienības priekšsēdētājs, līdzšinējais TB/LNNK priekšsēdētājs un Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle ir gatavs pamest darbu Eiropas Parlamentā, ja pēc Saeimas vēlēšanām viņam tiktu uzticēts veidot valdību.

Intervijā "Latvijas Avīzei" Zīle piekrīt, ka Eiropas Parlamenta deputāta darbs tiešām labāk apmaksāts nekā Latvijas Ministru prezidentam, bet "šis apstāklis nespēlēs nekādu lomu, ja man tiks piedāvāts premjera amats".

Arī būdams Briselē, Zīle aktīvi sekojot līdzi situācijai Latvijā, piedalās koalīcijas sēdē. "Patiesībā Eiropas Parlamentā nevienam nav vajadzīgs politiķis, kurš nezina, kas notiek zemē, no kuras viņš ievēlēts," piebilst Zīle.

Partijas, kas pēdējos gados darbojušās valdībā vai Saeimā, vienkārši pūš miglu acīs un cenšas pierādīt, ka situācija ir krietni optimistiskāka, nekā tā ir patiesībā. "Mans skatījums uz pašreizējo situāciju ir tāds, ka tuvākajā laikā mums citu aizdevēju par saprātīgiem procentiem nav kā tikai pašreizējie, tādēļ mūsu uzdevums ir atrast iespēju neaizņemties visus 7,5 miljardus, bet pēc iespējas mazāk," skaidro politiķis.

Pēc Zīles teiktā, lielāka uzmanība un līdzekļi jāvelta diviem blokiem - pirmkārt, privātā parāda restrukturizācija, kas nozīmē mājsaimniecību hipotekāro kredītu parādu un mazo uzņēmumu saistību nokārtošanu; otrkārt, līdzekļi jāatvēl bezdarba mazināšanai.

Viņaprāt, situācija, ka ģimenei vairāk nekā puse no saviem ienākumiem jāatdod bankai, nav īsti normāla, un aizdevēji to labi saprot. Mazajiem uzņēmumiem ir vēl trakāk, jo viņi savus aizņēmumus garantējuši ar personīgiem galvojumiem un tagad var zaudēt visu savu personīgo īpašumu. Turklāt šī uzņēmējdarbība nevar attīstīties, jo bankas par aizdevumu prasa nežēlīgi lielu nodrošinājumu. "Mēs varam darīt tā, kā to dara angļi - aplikt ar īpašiem nodokļiem bankas, kas nesniedz kredītus," rosina premjera amata kandidāts.

Bezdarbs Latvijā joprojām ir lielākais Eiropas Savienībā, tādēļ vajadzētu vienoties ar SVF un Eiropas Komisiju, ka varam aizdevuma naudu izmantot nodarbinātības programmām. "Ne tikai tā sauktajai "simtlatnieku programmai", bet tieši maksāt darba devējiem, lai viņi nodarbina ilgstošos bezdarbniekus. Pretējā gadījumā mēs šos cilvēkus vienkārši pazaudēsim," rosina Zīle un piebilst, ka abas šīs sadaļas jau ir iekļautas ar aizdevējiem izstrādātajā programmā, tikai neesot izvērstas. Eiroparlamenra deputāts uzsvēra, ka Latvijā valodas jautājums vienmēr būs aktuāls, jo, ja nebūs latviešu valodas, nebūs arī latviešu valsts.

"Ja tā pavērtē, mēs esam vienīgie, kas konsekventi gājuši virzienā uz latviskas Latvijas veidošanu - gan "Visu Latvijai" jaunieši, gan "TB"/LNNK daļa. Daži varbūt domā, ka to pašu spēs nodrošināt arī "Vienotība", bet es tā arī neesmu dzirdējis nevienu "Vienotības" līderi skaidri pasakām, ka viņi nestrādās vienā koalīcijā ar "Saskaņas centru", kuram nākamajā Saeimā noteikti būs daudz vietas. Es pieļauju pusi uz pusi, ka pie noteikta vietu sadalījuma Saeimā "Vienotība" varētu iet kopā ar "SC"," prognozē Zīle.

Zīle norāda, ka viņam vairākkārt ir pārmests, ka viņš saka: "Krievi nāk!". "Bet Krievijas ārpolitikas doktrīnu ikviens var izlasīt portālā "Newsweek" un pārliecināties, kā viņi šeit virzās ar savu ietekmi ne vien mūsu informatīvajā, bet arī ekonomiskajā telpā, kas rada iespējas ietekmēt politiku. Tādēļ 2.oktobrī, izdarot izvēli, jādomā par to, ko partijas piedāvā ilgtermiņā," norāda Zīle.

Kā satraucošu tendenci Zīle vērtē arvien biežāk publiski izskanējušos apgalvojumus par novecojušo latviešus kultūru un mazspējīgo latviešu valodu. "Ja nebūs ticības latviskajam valstiskumam, tad ir pavisam slikti. Ja tas pazūd, tad jau vairs nav nozīmes, kādos ietvaros mēs risinām sociālekonomiskos jautājumus," uzskata politiķis.

Ja TB/LNNK-"Visu Latvijai!" pēc vēlēšanām iegūšot pietiekami lielu ietekmi koalīcijā, viņi nekavējoties vēlas vairāku kļūdu labojumus Imigrācijas likumā, Izglītības likumā, citur.

"Ātri jāatver Imigrācijas likums un jāatsakās no normas par pastāvīgo uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Otrkārt, Izglītības likumā jāparedz pakāpeniska pāreja uz izglītību latviešu valodā, sākot no pirmās klases. Treškārt, jāsakārto jautājums par otrās svešvalodas mācīšanu. Jārada situācija, ka krievu valoda šeit ir svešvaloda. Mūsu orientācija ir Eiropa un Eiropas valodas. Cilvēki nebrauc strādāt uz Krieviju, bet otrā virzienā," uzsver Zīle.

Šie labojumi varētu atgriezt latviešu cilvēkiem pašcieņu un radītu viņos ticību, ka lietas iet pareizā virzienā. "Šie būtu daži stingri un izšķirīgi soļi Rietumu virzienā, prom no Krievijas ietekmes zonas. Igaunija savas stiprās politikas dēļ jau ir pazudusi no šīs zonas," uzsver Zīle. Pakāpeniski jāpanāk, ka Latvijā ir tikai viena valoda.