Valsts kontrole: Pašvaldību nepamatotu pakalpojumu sniegšana liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā
Valsts kontrole norāda, ka pašvaldības saviem iedzīvotājiem sniedz vairākus nozīmīgus maksas pakalpojumus, piemēram, ēdināšana skolās un bērnudārzos, dzīvojamo māju apsaimniekošana, ūdenssaimniecības pakalpojumi un siltumapgāde.
Valsts kontrole jau iepriekš veiktās revīzijās konstatējusi izmaksu caurskatāmības problēmas, piemēram, pakalpojumu maksā iekļauti nepamatoti izdevumi, pašvaldības iesaistās arī tādu maksas pakalpojumu sniegšanā, kas nav saistīti ar pašvaldību autonomo funkciju izpildi.
Valsts kontrole veica atkārtotu revīziju par laiku no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.martam, lai pilnveidotu maksas pakalpojumu sniegšanas organizēšanu, izvērtējot maksas pakalpojumu sniegšanas nepieciešamību un izvērtējot pakalpojumu maksas pamatotību. Revīzija tika veikta deviņās pašvaldībās - Aknīstes, Alsungas, Alūksnes, Baltinavas, Ciblas, Raunas, Rugāju, Sējas un Vaiņodes novadu pašvaldības. Revīzijā tika vērtēti maksas pakalpojumi, kurus pašvaldības sniedz pašas, nevērtējot pašvaldību kapitālsabiedrību sniegtos pakalpojumus.
Revīzijā tika konstatēts, ka teju visās pašvaldībās tiek sniegti publiskās ēdināšanas pakalpojumi un neregulārie pasažieru pārvadājumi. Atsevišķas pašvaldības veic kravu pārvadājumus, zāles un krūmu pļaušanu un koku zāģēšanu, viesnīcu pakalpojumus, instrumentu un agregātu izmantošanas pakalpojumus un nodarbojas ar galdniecības produkcijas tirdzniecību.
Valsts kontrole secinājusi, ka nevienā gadījumā nav veikts pakalpojumu nepieciešamības izvērtējums, ietekmes uz konkurenci izvērtējums un pakalpojums nav noteikts kā brīvprātīgā iniciatīva. Nepamatota pakalpojumu sniegšana divu gadu laikā tikai deviņās relatīvi nelielās pašvaldībās ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā.
Valsts kontrole norāda, ka pakalpojumu maksa tiek noteikta gan augstāka, gan zemāka par pakalpojuma sniegšanas izmaksām. Piemēram, ēdināšanas pakalpojumu maksa ir līdz pat piecas reizēm mazāka, bet ūdenssaimniecības pakalpojumiem maksa nesedz izmaksas par kopumā 319 934 eiro. Paaugstinātas maksas rezultātā pakalpojumu saņēmēji pārmaksā. Turpretī pazeminātas maksas rezultātā ir konstatēts neskaidrs dotācijas apmērs gan deputātiem, gan iedzīvotājiem, darbinieki gūst labumu par ēdināšanu un izmaksas tiek segtas arī citu novadu iedzīvotājiem.
Revīzijā arī norādīts, ka tikai retos gadījumos ir noteikti maksas pakalpojumu sniegšanas mērķi un reglamentēta to sniegšanas kārtība. Nav noteikti rādītāji, kas ļauj novērtēt pakalpojumu sniegšanas rezultātus. Piemēram, ūdenssaimniecības sistēmas nav vērtējamas kā efektīvas, jo vidēji pašvaldībās 39% no iegūtā ūdens apjoma netiek realizēti jeb aiziet zudumos, savukārt attīrīšanas iekārtās nonāk uz pusi vairāk notekūdeņu nekā no kanalizācijas pakalpojuma saņēmējiem uzskaitītais savāktais notekūdeņu apjoms.
Valsts kontrole norāda, ka visās deviņās pašvaldībās tika konstatēti pilnvaru pārsniegšanas gadījumi, kad maksa par sniegtajiem pakalpojumiem noteikta vienpersoniski, iekasēta domes lēmumam neatbilstoša maksa - kopumā bez domes lēmuma iekasēti 180 460 eiro. Valsts kontrole arī konstatējusi nepilnības normatīvajā regulējumā, piemēram, neapbūvētas zemes lauku apvidos iznomāšana personīgo palīgsaimniecību vajadzībām, medību tiesību iznomāšana un informācijas atklātības prasību noteikšana mantas iznomāšanas gadījumos.
Valsts kontrole pašvaldībām iesaka pilnveidot maksas pakalpojumu uzskaiti grāmatvedībā, nodrošināt ekonomiski pamatotu pakalpojumu maksu noteikšanu, kā arī izstrādāt darbības plānu ūdens zudumu samazināšanai un samaksas saņemšanai par attīrītajiem notekūdeņiem.
Tāpat Valsts kontrole iesaka pašvaldībām noteikt pakalpojumu sniegšanai sasniedzamos rezultatīvos rādītājus un veikt rezultātu novērtēšanu, lai nodrošinātu efektīvu maksas pakalpojumu sniegšanu, kā arī ieviest kontroles procedūras, kas nodrošinās, ka maksa par pakalpojumiem tiek piemērota un iekasēta atbilstoši domes lēmumos noteiktajiem apmēriem.
Uz sarakstu
