Žurnālisti: Priekšvēlēšanu laikā aktualizējas mēģinājumi ietekmēt mediju neatkarību
Priekšvēlēšanu laiks ir īpaši grūts žurnālistiem, jo aktualizējas mēģinājumi ietekmēt mediju neatkarību, atzina piektdien notikušās diskusijas "Mediji Latvijā: Quo Vadis?" dalībnieki.
Latvijas Televīzijas (LTV) programmas "De facto" žurnāliste Ilze Nagla atzina, ka patlaban, priekšvēlēšanu laikā, žurnālisti ik dienu sastopas ar melnā PR "izmestiem āķīšiem", jo politiķi esot "naski uz dažādas it kā skandalozas un nereti pat dzeltenas informācijas publiskošanu par saviem politiskajiem sāncenšiem".Kā spilgtu piemēru Nagla minēja vakar medijos publiskoto ziņu, ka satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) biroja vadītājs Emīls Jakrins centies ietekmēt LTV Ziņu dienesta darbu, pieprasot Ziņu dienesta vadītājam Marekam Gailītim pozitīvus sižetus par Satiksmes ministriju, pretējā gadījumā solot, ka darbu zaudēs Gailīša sieva, kura strādā "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā".
Nagla atzina, ka šis esot viens no retajiem gadījumiem, kas ierakstīts un nonāk plašākā atklātībā, taču ar līdzīgām situācijām žurnālisti sastopoties diezgan bieži, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā. Vērtējot mediju neatkarību Latvijā kopumā, Nagla atzina, ka mediji nereti ir vāji, lai pretotos dažādiem "kārdinošiem piedāvājumiem" kaut vai finansiālo grūtību dēļ. Viena no problēmām esot arī tā, ka līdzekļu taupības nolūkos tieši pētnieciskā un kvalitatīvā žurnālistika ir tā, kas cieš visvairāk, jo nenes tūlītēju rezultātu un ir salīdzinoši dārga, tādēļ uz to tiek ekonomēts.
Žurnāla "Ir" valdes priekšsēdētājs un komentētājs Pauls Raudseps sacīja, ka viens no kvalitatīvās žurnālistikas izaicinājumiem ir ieinteresēt sabiedrību ar dziļiem, analītiskiem materiāliem, neraugoties uz to, ka cilvēki ir noguruši no negatīvas informācijas.
"Analītiskam materiālam jābūt argumentētam, un tam jāpasaka, kāda ir iespējamā tālākā situācijas attīstība un ko tas nozīmēs tam, kas to lasa," sacīja Raudseps.
Viņš arī kritiski vērtēja Latvijas mediju telpas neatkarību un preses brīvību, uzsverot, ka liela daļa mediju nonākuši tā saucamo Latvijas oligarhu īpašumā un tiekot izmantoti politiskām interesēm. Diskusijas dalībnieki arī aktualizēja jautājumu par to, kāda ir atdeve no medija iegādes priekšvēlēšanu laikā. Nagla atzina, ka ne vienmēr vēlmei iegādāties kādu mediju ir racionāls pamatojums. Viņa stāstīja, ka savulaik šo jautājumu uzdevusi baņķierim Valērijam Belokoņam, kuram tolaik piederēja laikraksts "Telegraf", kurš atbildējis: "Man nepieciešams medijs, kur iespējams paust viedokli. Nav iespējams būt oligarham, ja tev nav sava medija."
Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra programmas direktors Hans Mansons norādīja, ka mediju biznesā būtiski savienot komerciālo un misijas un atbildības pret sabiedrību funkciju.
"Īpašnieki vienmēr ietekmēs sev piederoša medija saturu, kaut vai izvēloties, kādās pozīcijās investēt, uz ko fokusēt medija attīstību un tamlīdzīgi, taču būtiski: kāda ir atbildība pret sabiedrību. Svarīgs ir jautājums - kam pieder medijs, bet vēl svarīgāks - kam pieder izteikšanās brīvība," sacīja eksperts. Mansons arī norādīja, ka Latvijā medijiem lielākoties nav savu publiski pieejamu un skaidru ētikas kodeksu, kā tas ir, piemēram, Zviedrijā, līdz ar to ir grūtības prasīt atbildību no konkrētajiem medijiem un žurnālistiem.
Žurnāla "The Economist" korespondents Edvards Lūkass norādīja, ka mediju neatkarības nodrošināšanai nepieciešama veselīga konkurence kvalitatīvās žurnālistikas jomā, investīcijas inovācijās un žurnālistikas ētikas regulācija, tostarp kritiskāka pieeja informācijas atlasē. Diskusiju rīkoja Amerikas tirdzniecības palāta Latvijā, Rīgas Ekonomikas augstskola un "NASDAQ OMX Riga" ciklā "AmCham Perspektīva".
"AmCham perspektīva" jeb "AmCham Outlook" ir diskusiju cikls par aktuāliem ekonomiskiem jautājumiem, piedaloties augsta līmeņa amatpersonām un ekspertiem. Apmeklētāju vidū ir Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti, mācībspēki, Amerikas Tirdzniecības palātas biedri, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts amatpersonas un diplomāti.
Uz sarakstu
