Vidusskolas direktors: Jaunā vidējās izglītības satura veiksmīgai ieviešanai par vidusskolas piedāvājumu jārunā pašvaldību līmenī
Grigorjevs pastāstīja, ka Latvijas vidusskolas ir dažādas - 30% skolu ir ļoti mazas (mazāk kā 46 skolēni vidusskolā), tajās mācās 10% vidusskolēnu, 30% skolas mazas (no 46 līdz 90 skolēni vidusskolā), tajās mācās 20% vidusskolēnu, savukārt 40% skolu ir vairāk nekā 90 skolēnu vidusskolā un tajās mācās 70% vidusskolēnu.
Viņš uzsvēra, ka stundu sarakstu iespējams praktiski īstenot dažāda lieluma skolās, vienlaikus paužot, ka piedāvātie principi labi darbojas vidusskolās ar vismaz divām paralēlklasēm. "Jo lielāka skola, jo lielāku izvēli un dziļāku specializāciju iespējams piedāvāt," teica Grigorjevs.
Domājot par Valsts izglītības un satura centra (VISC) un projekta "Skola 2030" piedāvāto jauno vidējās izglītības modeli, Ogres vidusskolas direktors norādīja, ka sākotnēji skolas vadība izpētīs modeli un mēģinās rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, pēc tam piedāvājumu prezentējot un skaidrojot skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Tāpat plānots aptaujāt topošos un esošos vidusskolēnus un absolventus par padziļināto kursu izvēli. Kolektīvā un sadarbībā ar pašvaldību sekojoši būtu nepieciešams vienoties par padziļinātās apguves kursiem, kurus skola piedāvās, pēc tam modelējot stundu sarakstu un finanšu ietekmi skolas līmenī, nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas skolas piedāvājumā. Papildus būtu nepieciešams iesaistīt pedagogus profesionālās pilnveides pasākumos, nepieciešamības gadījumā darbā piesaistot arī papildu pedagogus.
Kā jaunā modeļa ieguvumus Grigorjevs minēja mazāku mācību priekšmetu skaitu, kas ļaus iedziļināties mācību saturā. Tāpat pozitīvi vērtējama arī iespēja padziļināti mācīties priekšmetus, kuri īpaši interesē. Ieguvumu vidū ir arī mūsdienīgs mācību saturs un mācību materiāli, kā arī iespēja izmantot izmaiņas, lai organizācijā veiktu nepieciešamos darba uzlabojumus.
Pie izaicinājumiem viņš minēja skolu piedāvājumu salāgošanu, lai reģiona skolēniem ir daudzpusīgs padziļinātās apguves kursu piedāvājums. Jaunais modelis radīs nepieciešamību lielām vidusskolām ieviest izmaiņas darba organizācijā, savukārt mazām vidusskolām - domāt par jēgpilnu padziļinātās apguves kursu piedāvājumu un pieaugošām izmaksām.
"Latvijas vidusskolām vēl lielākā mērā būs jānodarbojas ar mārketingu, skaidrojot par padziļināto kursu piedāvājumu un mēģinot piesaistīt skolēnus," prognozēja Grigorjevs.
Viņš akcentēja, ka izšķirīgi ir runāt ne tikai skolas iekšienē, bet visā pašvaldībā, lai saprastu uzstādījumu par kopējo vidējās izglītības piedāvājumu reģionā.
Kā ziņots, jaunajā vidējās izglītības mācību saturā vidusskolēniem tiks piedāvāta iespēja izvēlēties sev interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei, šodien žurnālistiem pastāstīja projekta "Skola 2030" vadītāja Zane Oliņa.
Jaunajā mācību saturā iekļauts līdz šim Latvijā neīstenots princips - iespēja skolēnam mācīties vairāk savām interesēm atbilstošu mācību saturu. Tas nozīmē, ka 60-70% laika skolēni mācītos vispārīgu pamatu, bet 30% laika skolēni mācītos viņu interesēm atbilstošus mācību priekšmetus, to darot padziļinātāk un vairāk, teica Oliņa. Viņa pastāstīja, ka sasniedzamie rezultāti izstrādāti trīs mācību satura apguves līmeņos: vispārīgais, optimālais un augstākais.
Uz sarakstu
