Vilks: ES nauda ceļiem un labklājībai
"Jaunajā plānošanas periodā nozīmīgākās ES investīcijas paredzēts novirzīt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanai, kā arī nodarbinātības veicināšanai, integrējot ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus darba tirgū. ES fondu atbalsts paredzēts arī primārās enerģijas patēriņa samazināšanai. Plānota arī investīciju palielināšana pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšana, kā arī sadarbības aktivizēšana starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem. ES fondu ieguldījumi plānoti arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti, kalpo par pamatu inovācijām un palielina iekšējo un ārējo mobilitāti cilvēkiem un precēm," skaidro Vilks.
Tāpat, kā norāda Vilks, tad ņemot vērā ierobežoto finansējumu, investīcijām jābūt pārdomātām, ilgtspējīgām un vērstām uz rezultātu, nodrošinot pēc iespējas augstāku atdevi. Šobrīd Latvijas stratēģiskais redzējums fondu līdzekļu sadalījumā jau apstiprināts - 20. jūnijā Latvija bija viena no pirmajām dalībvalstīm, kas parakstīja Partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju (EK). Partnerības līgums ietver visu ES fondu atbalstu Latvijā, tajā izklāstīta Latvijas stratēģija attiecībā uz efektīvu un lietderīgu ES fondu izmantošanu.
Paralēli Partnerības līguma izstrādei aktīvi strādāts pie darbības programmas saskaņošanas EK. Saskaņošanas procesā Latvija panākusi vienošanos attiecībā uz vairākiem EK izteiktiem komentāriem, veicot precizējumus un pārskatot Latvijas sākotnējo naudas sadalījumu un tā prioritātes. Vienošanās paredz, ka no 4,4 miljardiem eiro, kas nākamajos septiņos gados būs pieejami Latvijai kohēzijas politikas ietvaros, 1,2 miljardi tiks ieguldīti transporta nozarē. Saglabājot kopējo transporta sektorā plānoto investīciju apjomu, izdevies nosargāt finansējumu arī reģionālo ceļu rekonstrukcijai, pret ko sākotnēji EK bija iebildusi. Transporta infrastruktūras sakārtošanai atvēlētā nauda būs proporcionāli jāsadala gan ceļu, gan arī dzelzceļa infrastruktūras pilnveidošanai. Kopumā, pēc pašreizējām aplēsēm, nākamajā plānošanas periodā varētu tikt rekonstruēti 919 kilometri autoceļu un uzbūvēti vai atjaunoti vairāk nekā 900 kilometri dzelzceļa.
Vilks arī atzīst: "EK aizstāvēts arī kopējais veselības jomā plānotais investīciju apjoms, kas saskaņā ar mūsu aplēsēm paredz nākamo gadu laikā uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu 775 ārstniecības iestādēs. Panākta vienošanās arī par finansējuma sadali sociālās iekļaušanas jomā."
Šobrīd jau ir sākti projekti, kas līdzfinansējumu saņems no jaunā plānošanas perioda līdzekļiem. Tie ir projekti, kas skar sociālo atbalstu un nodarbinātību, kā arī autoceļu rekonstrukciju. Jaunā plānošanas perioda nauda tiks izmantota arī pašreiz notiekošā Salu tilta remonta finansēšanai. Kopumā valsts galveno ceļu rekonstrukcijai no jaunā plānošanas perioda līdzekļiem šogad plānots izlietot 40 miljonus eiro, reģionālo autoceļu labošanai - septiņus miljonus eiro.
"Mūsu mērķis jaunajā plānošanas periodā ir arī samazināt administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, vienlaikus nezaudējot uzraudzības kvalitāti," atzīst finanšu ministrs.
Uz sarakstu
